Viņš skaidro, ka pērn novembrī lidsabiedrība pārtrauca izplesties, un tas nozīmējot, ka nebija jaunas naudas. "Flikam nebija plāna, kā rīkoties šajā situācijā, un privātais akcionārs tad sāka pumpēt lidsabiedrībā naudu, savukārt Fliks mēģināja no visiem noslēpt šo situāciju, un tad arī sākās ķēdes reakcija," skaidro Kiršteins.
Viņš arī norāda, ka tas, ka Fliks pusgadu atradās Berlīnē, nevis kompānijā, situāciju neuzlaboja.
Toreizējais līgums nav ļāvis aktīvāk darboties lidsabiedrības padomei, un tās faktiski neesot bijis. "Padomes sēdes tika sasauktas tikai tad, ja Flika kungam vajadzēja kādu lēmumu, un pārējās tika sabotētas. Tā nebija normāla situācija, ka vienam cilvēkam ir vienpersoniska vara kompānijā. Nav daudz piemēru, kad tas beigtos labi," uzsver Kiršteins.
Uz jautājumu, vai, neatklājot patiesību, Fliks īstenībā neslēpa mahinācijas, Kiršteins norāda, ka, ja abstrahējoties paskatās par mahinācijām, tad esot tā - tur, kur ir nauda, tur mahinācijas var taisīt, un tad, kad airBaltic vairs nevarēja norēķināties ar kreditoriem, tad sistēmā naudas trūka un par mahinācijām nevar runāt".
"Šeit bija vadības kļūdas, jo līdz tam Fliks nebija vadījis lielus uzņēmumus un korporatīvā pārvalde nebija orientēta uz atklātību un attīstību," uzsver padomes priekšsēdis.
Kā ziņots, 3.oktobrī pēc vairāku mēnešu neskaidrības par airBaltic turpmāko attīstību un akcionāru savstarpējām nesaskaņām tika parakstīta vienošanās par nosacījumiem airBaltic pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām (BAS) lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). airBaltic akcionāru vienošanās līgumu parakstīja arī kreditori, tai skaitā banka Snoras un Latvijas Krājbanka.
Novembra sākumā airBaltic privātais akcionārs BAS aviokompānijas kontā ieskaitīja visus aizdevumam paredzētos līdzekļus 14 miljonu latu apjomā. Iepriekš airBaltic valsts akcionārs ieskaitīja lidsabiedrības kontā 5,2 miljonus latu. Līdz ar to vienošanās paredz, ka valstij airBaltic kontā kā aizdevums jāieskaita vēl 10,8 miljoni latu. Finanšu līdzekļi airBaltic nepieciešami, lai segtu degvielas un rezerves daļu iegādes, lidmašīnu līzinga, darbinieku atalgojuma, kā arī tehnikas uzturēšanas izdevumus.
Pēc Nozare.lv aprēķiniem, abiem akcionāriem kopā pamatkapitāla palielināšanai vēl lidsabiedrības kontā jāieskaita 77,1 miljons latu. Valstij no šīs summas atbilstoši akciju skaitam jāieskaita 52,6%, bet privātajām akcionāram - 47,2%.
Kā ziņots, oktobrī ilggadējais kompānijas vadītājs Fliks pameta amatu, jo to paredzēja akcionāru vienošanās.
Jaunais airBaltic prezidents Martins Gauss, kurš darbu sāka 1.novembrī, plānu kompānijas turpmākajai darbībai sola trīs mēnešu laikā.
Latvijas Krājbanka ir izsniegusi kredītu airBaltic, taču patlaban tajā ir konstatēts līdzekļu iztrūkums ap 100 miljoniem latu.