"Mazu valstu ekonomikas politika parasti interesē nelielu skaitu speciālistu. Taču ir laiki, kad mazu valstu pieredze tiek interpretēta visā pasaulē kā pierādījums, ka noteikta politiskā pieeja ir visefektīvākā," komentārā "Mācība no mazām valstīm" raksta Gross.
"Tagad Grieķija, Baltijas valstis un Islande bieži tie piesauktas strīdos par vai pret taupības pasākumiem," norāda eksperts.
Gross atsaucas uz amerikāņu ekonomistu Polu Krugmenu, kurš uzstāj, ka Islandes krīzes risinājums bez ārēji pieprasītiem taupības pasākumiem un ar nacionālās valūtas devalvāciju bijis labāks nekā Latvijas taupības pasākumi, jo Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) vēl joprojām ir par 10% zemāks nekā pirmskrīzes laikā.
"Tikmēr citi norāda, ka Igaunija pirmskrīzes laikā pieturējās pie stingra taupības režīma, izvairījās no finanšu krīzes un tagad atkal piedzīvo spēcīgu izaugsmi, turpretī Grieķija, kas pārāk ilgi atlika finanšu konsolidāciju, piedzīvoja dziļu krīzi un vēl joprojām cieš no recesijas," raksta Gross.
"Taču šo strīdu abas puses parasti izvairās pieminēt vairākus raksturlielumus un specifiskos sākuma apstākļus, kas tiešu salīdzinājumu padara par bezjēdzīgu."
Attiecībā uz Latviju Gross norāda, ka krīzes sākumā Latvijai, tāpat kā citām Baltijas valstīm, bija milzīgs tekošā konta deficīts, kas nozīmē, ka pirmskrīzes IKP līmenis nebija ilgtspējīgs, jo tam bija nepieciešama kapitāla ieplūšana virs 20% apmērā no IKP, lai finansētu pārmērīgo mazumtirdzniecības un būvniecības burbuli.
"Tādēļ, tiklīdz finanšu krīzes sākumā aptrūkās kapitāla ieplūšana, IKP strauja sarukšana bija nenovēršama. Ņemot to visu vērā, nav nekāds pārsteigums, ka Latvijas IKP tagad ir par 10% mazāks nekā pirmskrīzes izaugsmes laikā, jo neviena valsts nevar mūžīgi dzīvot ar tekošā konta deficītu 25% apmērā," norāda Gross.
Eksperts arī norāda, ka Krugmena bieži lietotais Baltijas valstu salīdzinājums ar ASV Lielo depresiju vai tagadējo ekonomisko situāciju ir pilnīgi bezjēdzīgs.
"Baltijas valstīm vienkārši nācās pielāgoties ārējā finansējuma pēkšņam apsīkumam. Tā nebija ASV problēma 20.gadsimta trīsdesmitajos gados, kā arī tā nav pašreizēja ASV problēma," raksta eksperts.
Pēc Grosa novērtējuma, labāks veids, kā novērtēt pēckrīzes ekonomikas stāvokli, ir salīdzināt reālo IKP ar IKP potenciālu. Kā liecina Eiropas Komisijas (EK) aplēses, ekonomiskās izaugsmes virsotnē Latvijas IKP par 14% pārsniedza IKP potenciālu, tad krīzes laikā nokritās līdz 10% zem potenciāla. Ekonomikas atlabšana bija tikpat strauja, reālajam IKP tagad atrodoties kopprodukta potenciāla līmenī.
Pēc ekonomista novērtējuma, Islandi nevar uzskatīt par pierādījumu taupības režīmam alternatīva krīzes risinājuma modelim, norādot uz virkni atšķirību starp Islandes un Latvijas situāciju.
"Atšķirība no Latvijas Islande pieļāva savas valūtas smagu devalvāciju. Taču Islandes kronas devalvācijai bija daudz mazāka nozīme, nekā plaši tiek uzskatīts. Kaut arī eksportam tas nāca par labu, Islandes galvenās eksporta preces ir dabas resursi - zivis un alumīnijs, kā pieprasījums pēckrīzes periodā noturējās labā līmenī," skaidro eksperts.
"Mazā atvērtā ekonomiskā deficīta palielināšana vietējās ražošanas veicināšanai ir neefektīva, jo vislielākie izdevumi pieaug importam. Līdz ar to nav pārsteigums, ka, neskatoties uz lielo devalvāciju, Islandei vēl joprojām ir augsts tekošā konta deficīts, kas palielina jau tā lielo ārējo parādu," raksta eksperts.
Turklāt Islandes valsts parāda attiecība pret IKP tagad sasniegusi 100%, turpretī Latvijā tikai 42%, norāda Gross, piezīmējot, ka šo atšķirību daļēji ietekmē atšķirīgie valsts parāda apjomi pirmskrīzes laikā un valstu izmaksas banku glābšanā.
"Taču nav šaubu, ka ar deficīta iegrožošanu Latvijas valsts finanses tagad ir daudz labākā stāvoklī un parādsaistību segšana vairs nav problēma. Turpretī Islandes parāds ir kļuvis tik liels, ka tas, visdrīzāk, nākotnē ierobežos izaugsmi," raksta Gross.
"Jābūt piesardzīgam, mēģinot gūt mācību no mazu valstu pieredzes, jo tām dažkārt ir ļoti atšķirīgi raksturlielumi. Vienīgais secinājums, kas izskatās vispārināms, ir, ka atteikšanās no taupības pasākumiem neļauj izvairīties no grūtībām sasniegt gan fiskālu, gan ārēju ilgtspējību," norāda eksperts.