Elektrības tirgus neskaidrā nākotne

februārī daudzu Eiropas valstu, arī Latvijas, tīklu operatori un elektroenerģijas biržas pirmoreiz piedalījās vienotā izsolē, lai noteiktu nākamās dienas elektroenerģijas cenas tai daļai resursu, kas tiek tirgota brīvajā tirgū. Šis notikums uzjundīja kaislības kā elektroenerģijas brīvā tirgus piekritēju, tā noliedzēju vidū.Runājot par elektroenerģijas tirgu liberalizāciju, vienmēr tiek pieminēts Ziemeļvalstu veiksmīgais piemērs - četrām valstīm vienots, brīvs elektroenerģijas tirgus, kura pirmsākumi meklējami Norvēģijā un kurš pakāpeniski kļūst aizvien plašāks -, kā arī birža Nord Pool, kura tāpat paplašina savu darbību uz aizvien jaunām valstīm. Vienlaikus tiek aizmirsts, ka neilgi pirms Norvēģijas elektroenerģijas tirgus liberalizāciju sāka Lielbritānija, kas nepavisam neder par veiksmīgu piemēru šajā jomā.Lielbritānijā elektroenerģijas tirgus tika liberalizēts 1990.gadā, vienlaikus tā dēvētās tečerisma (pēc britu premjeres Mārgaritas Tečeres vārda) ekonomiskās politikas iespaidā sadalot nacionālo energokompāniju un citu pēc cita privatizējot jaunizveidotos uzņēmumus, process noslēdzās 1996.gadā ar atomelektrostaciju privatizēšanu.Lai arī šādas politikas kritiķi jau iepriekš brīdināja, ka nozaru, kurās nepieciešamas regulāras un iespaidīgas investīcijas un kuras ir sociāli nozīmīgas, nodošana privātās rokās vērtējama kā nevēlama, šie brīdinājumi tika ignorēti. Rezultātā jūtamu elektrības cenu kritumu patērētāji piedzīvoja vien pēc desmit gadiem, turklāt, kā uzskata skeptiķi, pateicoties kopējām tendencēm tirgos, nevis liberalizācijas faktam. Savukārt nozari kopumā vajā tās pašas problēmas, kas citas tečerisma laikā privatizētās nozares, piemēram, dzelzceļus - privātīpašnieki cenšas nopelnīt iespējami vairāk, tajā pašā laikā ieguldot iespējami mazāk līdzekļu attīstībā, un valstij nākas paklusām labot nepārdomātās privatizācijas sekas.Vairāk lasiet Anda Sedlenieka rakstā _Elektrības tirgus neskaidrā nākotne laikrakstā Diena _trešdien, 19.februārī!