Septembrī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izdeva rezolūciju, kurā aicināja atbildīgās ministrijas un iestādes izstrādāt informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem publiskā iepirkuma sistēmas uzlabošanai. Tostarp ministrijas tika aicinātas iesniegt priekšlikumus, kas ierobežo pretendentu iespējas slēgt aizliegtas vienošanās publiskajā iepirkumā, paredzot skaidrus mehānismus, kas veicina pretendentu brīvu konkurenci.
EM norādīja, ka iesaistīto pušu sanāksmē, lai pārspriestu ar iepirkumiem saistītās problēmas, secināts, ka pēdējā laikā arī publiskajā telpā aktualizētie jautājumi norāda uz vairākām būtiskām problēmām publisko iepirkumu norisē, proti, arvien biežāk faktiskajā publiskā iepirkuma procesā netiek sasniegts iepriekš noteiktais mērķis.
Ministrija secināja, ka nepamatotu, neobjektīvu, neadekvātu prasību izvirzīšana publiskā iepirkuma procedūras dokumentos, kas samazina pretendentu loku, mazina arī konkurenci publiskajos iepirkumos. Tāpat iepirkumu komisijas locekļu atbildības līmenis novērtēts kā zems.
Lai to risinātu, EM iesaka izskatīt iespēju izstrādāt metodoloģiskos materiālus vai standartizētus iepirkuma dokumentus, veicināt pašvaldību savstarpējo sadarbību, organizējot kopīgus iepirkumus, apsvērt iespēju veicināt kompetentu ekspertu iesaisti iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā, apsvērt iespēju veikt publisko iepirkumu centralizēšanu, pārskatīt publisko iepirkumu komisijas sastāva noteikšanas kritērijus, stiprināt Valsts kontroles uzraudzību publisko iepirkumu jomā.
Tāpat EM konstatēja, ka iepirkumos pastāv šķēršļi ārvalstu piegādātāju un pakalpojuma sniedzēju ienākšanai Latvijas tirgū un dalībai publiskajos iepirkumos. Lai to risinātu, rosināts veicināt ātrāku publisko iepirkumu izziņošanu, tostarp iepriekšēja informatīva paziņojuma formā par liela apmēra iepirkumiem, lai maksimāli veicinātu konkurenci. Tāpat rosināts izskatīt iespēju iepirkuma dokumentāciju tulkot angļu valodā vai citā valodā, kā arī vienkāršot ārvalstu sertificēto speciālistu reģistrēšanas procesu.
EM konstatējusi Konkurences padomes (KP) nepietiekamu kapacitāti un pilnvaras izmeklēšanas procesā. Tāpēc ministrija rosina vērtēt iespēju nodrošināt KP papildu finansējumu, tostarp iepirkuma karteļu izmeklēšanai un atklāšanai.
Eksperti arī konstatējuši, ka iepirkumos ir sarežģīts un neefektīvs zaudējumu piedziņas process. Tāpēc rosināts izvērtēt iespēju piešķirt kompetenci valsts iestādei centralizēti vērsties ar zaudējumu atlīdzināšanas prasību tiesā pret uzņēmumiem, kas ir pārkāpuši Konkurences likumu. EM aicina izvērtēt iespēju izveidot metodisku materiālu zaudējumu aprēķināšanai un zaudējumu piedziņai, kā arī veidot publisko reģistru publisko iepirkumu līgumiem, atspoguļojot sākotnējo līgumu cenu un faktiski samaksāto līguma cenu, sākotnējos termiņus un to pagarinājumus, kā arī līguma laušanas iemeslus, ja tādi pastāv.
EM arī rosina izvērtēt nepieciešamību grozīt iepirkumu regulējumu, papildinot to ar tiesībām izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā, ja piegādātāji ir vienojušies ar mērķi izkropļot konkurenci un pasūtītāja rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes par šādām darbībām. Rosināts arī noteikt pasūtītājam pienākumu pieprasīt pretendentiem aizpildīt neatkarības deklarāciju gadījumos, kad persona ir piesaistījusi vairākus apakšuzņēmējus vai, kad apakšuzņēmējs tiek mainīts iepirkuma izpildes laikā, paredzot sankciju arī par nepatiesas informācijas norādīšanu apliecinājumā.
EM rosina apsvērt iespēju pārskatīt iepirkumu regulējumu un pagarināt termiņu tiesībai izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā iepriekš noslēgtā līguma laušanas gadījumā. Tāpat tiek rosināts apsvērt iespēju, ka izslēgšana no publiskajiem iepirkumiem varētu tikt piesaistīta patiesā labuma guvējiem, lai izskaustu jaunu uzņēmumu veidošanu ar mērķi apiet ierobežojumus.
Tāpat varētu paredzēt ierobežojumu piedalīties iepirkumos tad, ja Valsts ieņēmumu dienestam nav iesniegtas normatīvos noteiktās nodokļu deklarācijas. Iepirkumu regulējumu varētu papildināt arī ar tiesībām noraidīt nepamatoti dārgu piedāvājumu.
Valdība uzdeva EM izveidot darba grupu rīcības plāna izveidei publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, ko Ministru kabinetā plānots iesniegt līdz 2020.gada 15.janvārim.