Tas skaidrojams gan ar Latvijas ģeogrāfisko atrašanās vietu, gan ar vēsturisko Krievijas lomu Latvijas ekonomikā, skaidroja Iļjenkovs.
Piemēram, vēl 2021.gadā Krievija bija starp "Top 5" valstīm, ar kurām tika veikti finanšu darījumi. Tāpat līdz 2021.gadam Krievija ieņēma 4.-5.vietu Latvijas eksporta un importa darījumos, informēja Iļjenkovs.
"Riski, ka Latvijā varētu tikt pārkāptas sankcijas, ir pārāk augsti, lai Latvija tos ignorētu. Tādēļ uzņēmējiem ļoti iesakām veikt sankciju risku novērtēšanu, pretējā gadījumā var zaudēt pieeju bankas kontam un draudēt kriminālatbildība," teica Iļjenkovs.
Viņš skaidroja, ka FID ir pieejams materiāls par sankciju apiešanas indikatoriem, piemēram, par sankciju apiešanas riskiem var liecināt iesaistīšanās kā starpniekam darījumos nozarēs, kuras skar sankcijas, pēkšņi sadarbības partneru lūgumi veikt norēķinus uz kontiem citās valstīs, vai jurisdikcijās, kuras nepiemēro sankcijas, vai arī ar mazāk izsekojamiem norēķinu veidiem.
Tāpat par sankciju apiešanas riskiem var liecināt mēģinājumi bez skaidra ekonomiska un juridiska pamatojuma mainīt patiesos labuma guvējus vai īpašnieku struktūru, vai arī sadarbības partneris, kurš nodarbojies ar sankcijām pakļauto preču tirdzniecību, pēkšņi pievēršas tādu preču tirdzniecībai, kurām ir līdzīgi preču kodi.
Iļjenkovs piebilda, ka FID pagājušā gadā ir saņēmis 281 aizdomīgu darījumu ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) ieviesto sankciju apiešanu. Salīdzinājumam 2021.gadā bija 12 šādi ziņojumi, bet 2020.gadā - 13 ziņojumi.
Tostarp visbiežāk ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem FID saņem no kredītiestādēm, bet ziņojumu skaits sāk pieaugt arī, piemēram, no grāmatvežiem, kā arī šogad gaidāms, ka FID saņems ziņojumus par sankciju apiešanu arī no auditoriem.