Darba grupu vadīs FM parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs.
Darba grupā ir pārstāvēts plašs sabiedrības pārstāvju loks, kurus skar min VSAOI regulējums, - sadarbības partneru Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un nevalstisko organizāciju sektora eksperti, piemēram, Latvijas Grāmatvežu asociācijas, Latvijas Finanšu nozares asociācijas, arodbiedrību, augstskolu, preses izdevēju, radošo industriju, veselības nozares, Pensionāru federācijas pārstāvji, kā arī atbildīgo institūciju un ministriju - Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas, FM - pārstāvji un Latvijas Bankas eksperts. Darba grupā iekļauta arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente Elīna Rītiņa.
Jau pirms darba grupas darbības tiek uzklausīti un apkopoti konkrēti priekšlikumi minimālo VSAOI pilnveidošanai, skaidroja FM pārstāvji. Darba grupa priekšlikumus analizēs kontekstā ar konkrētiem datiem no VID un VSAA. FM pārstāvji uzsvēra, ka darba grupa secinājumus balstīs uz kvalitatīviem datiem, rūpīgi izanalizējot nodokļu maksātāju datus.
"Jau tuvākajā laikā tiks sasaukta pirmā darba grupas sanāksme, lai ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī nozaru ministrijām un asociācijām kopā izstrādātu priekšlikumus, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju," informēja FM pārstāvji.
Jau ziņots, ka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka FM izvairās no minimālo VSAOI kļūdu labojuma. Endziņš skaidroja, ka FM joprojām nav sākusi darbu pie nodokļu izmaiņām, kas skar minimālās VSAOI, tādējādi ignorējot Valsts prezidenta Egila Levita pirms pusotra mēneša izteikto iniciatīvu.
Endziņš norādīja, ka, lai arī šī problēma ir aktuāla ļoti lielai sabiedrības daļai, kas pirmos rēķinus saņems 20.decembrī, atbildīgās iestādes turpina vilcināties, tādējādi gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem ir daudz neskaidrību. "Kļūdīties ir cilvēcīgi, taču apzināties savas kļūdas un spēt tās izlabot, ir ne tikai katra atbildīga politiķa pienākums, bet arī pilsoniskā godaprāta un sirdsapziņas mēraukla," pauda LTRK valdes priekšsēdētājs.
Tāpat Endziņš norādīja, ka izvairīšanās no minimālo VSAOI sistēmas izvērtēšanas un pielaisto kļūdu izlabošanas novedīs pie bezdarba līmeņa palielināšanās, ēnu ekonomikas pieauguma, uzņēmēju un iedzīvotāju neapmierinātības jeb sekām, kas kopumā bremzēs valsts ekonomikas izaugsmi.
LTRK atgādināja, ka iepriekš kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, 54 uzņēmēju organizācijas, nozaru asociācijas un uzņēmumi prasīja atlikt minimālo VSAOI sistēmas ieviešanu no šā gada 1.jūlija, norādot, ka regulējums ir brāķis, kas steidzami jālabo. Uz aicinājumu reaģēja Valsts prezidents, uzdodot finanšu ministram Jānim Reiram (JV) atrisināt situāciju, izveidojot darba grupu un piesaistot uzņēmējus pārstāvošās organizācijas. Taču, pēc Endziņ paustā, ierēdņi turpina izvairīties no jebkādām mērķtiecīgām darbībām, kas būtu vērstas uz nodokļu regulējuma izmaiņām.
Vienlaikus LTRK atzīmēja, ka organizācija konceptuāli atbalsta minimālo VSAOI ieviešanu un ir sagatavojusi piedāvājumu likuma grozījumiem vairāku identificēto aktuālo problēmjautājumu risināšanai, bet priekšlikumi netiek uzklausīti un ņemti vērā.
Tāpat ziņots, ka likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" no 1.jūlija paredzētās minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas jeb 1500 eiro ceturksnī.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par trešo ceturksni un līdz 20.decembrim sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, kas dienas laikā šo informāciju elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņos darba devējiem. Darba devējiem būs pienākums trīs mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālās obligātās iemaksas.
Izmaiņas arī paredz, ka pašnodarbinātie maksās 10% pensiju apdrošināšanai līdzšinējo 5% vietā, bet ne mazāk kā no 1500 eiro ceturksnī.
Tāpat vēstīts, ka Levits aicināja koriģēt izmaiņas regulējumā attiecībā uz pašnodarbinātajiem un nepilna laika darbiniekiem.