FOTO: Barselonā atklāta izstāde par Latvijas ceļu uz brīvību

lv_ informēja Latvijas Okupācijas muzejs. Izstādē atainots laika posms no 1918.gada, kad Latvija pasludināja neatkarību, līdz 2004.gadam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Latvijai veltītā izstāde organizēta Barselonas pilsētas domes Kultūras institūta iniciētā projekta Eiropa 25 ietvaros. Projekts veltīts Berlīnes mūra krišanas 25.gadskārtai un Aukstā kara beigām. Izstādes atklāšanā piedalījās arī Barselonas pilsētas vadība, Barselonas vēstures muzeja vadība, Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks (Vienotība), kā arī Latvijas Okupācijas muzeja delegācija. "Mēs uzskatām, ka ir jāsaprot vēsture, lai varētu veidot labāku nākotni. Tagad, kad dzīvojam kopīgā Eiropas mājā, mūsu vēsture ir daļa no jūsu vēstures, un jūsu vēsture ir daļa no mūsējās. Ierosme veidot šo izstādi nāca no barseloniešu puses, un mēs bijām gandarīti sarūpēt materiālus izstādei. Eiropas vīzija ir māja, kur visus strīdus mājas iekšienē risina miermīlīgā veidā. Izstādē jūs redzēsiet, kā Latvija ar Baltijas ceļu un Dziedošo revolūciju piekopa šo miermīlīgo taktiku jau pirms neatkarības atgūšanas un iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Es ceru, ka šī izstāde jums palīdzēs saprast Latvijas neseno vēsturi," atklāšanas pasākumā klātesošos uzrunāja Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels.Uzrunām sekoja emocionālākais izstādes atklāšanas brīdis – teju par Katalonijas neoficiālo himnu kļuvušais latviešu komponista Mārtiņa Brauna skaņdarbs Saule. Pērkons. Daugava. To izpildīja viens no labākajiem Katalonijas koriem Jove de l’Orfeó Català.Lielu daļu izstādes veido Okupācijas muzeja krātuves darbinieču Taigas Konkevičas un Evitas Rukkes atlasītie eksponāti, apmēram 15 piemiņas lietas no muzeja krājuma un pāris desmiti fotogrāfiju. To vidū ir alumīnija krūzes, ko čekas apcietinātie Latvijas pilsoņi 1941.gadā izmantoja, lai ar gravējumu paziņotu par savu likteni. Par nacistu okupācijas laiku Latvijā liecina cigarešu etvija ar Salaspils koncentrācijas nometnes ainu, ko izgatavojis ieslodzītais Aleksandrs Strautmanis 1942.-1944. gadā. No otrreizējā padomju okupācijas perioda izvēlēts vatenis, kuru Noriļskas labošanas darbu nometnē valkāja ieslodzītā Leonīne Krīveņa. Viņu 1951.gadā apcietināja par darbošanos pretpadomju organizācijā Daugavas Sargi. Nometnē viņa bija līdz 1955.gadam. Bez minētajiem apskatāmi arī citi priekšmeti, zīmējumi un fotogrāfijas.