Lielākoties svecītes tiek novietotas speciālās tērauda konstrukcijās, vairākas noliktas arī zemē pie mūra sienas. Nolikt svecītes pie sienas devušies vecāka gada gājuma cilvēki, kā arī pilsētas viesi, kuri noliek svecītes, kā arī fotografējas. Tāpat savas svecītes novietoja kā valsts pirmais pāris - prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu - tā ģimenes ar bērniem un jaunieši.
Jau ziņots, lai pasargātu Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra ķieģeļus no neatgriezeniskas termiskas bojāšanas, ko rada svecīšu izdedži un liesmu karstums, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) arī šogad pie mūra uzstādījusi mobilā tērauda konstrukciju, uz kuras Lāčplēša dienā aicina novietot aizdegtās svētku svecītes, aģentūru LETA informēja VNĪ pārstāvji.
Mobilais tērauda aizsargsiets, kura idejas autors ir arhitekts Pēteris Blūms, tiek izmantots jau trešo gadu ar mērķi racionāli plānot svecīšu izvietojumu, nebojājot vēsturisko apkārtmūri.
Tērauda aizsargsiets veidots no 175 posmiem, un tās garums ir 184 metri, bet platums - viens metrs. Uz viena aizsargsieta posma iespējams izvietot 60 svecītes jeb 10 500 svecītes kopumā pa visu sienu.
Kā ziņots, šodien godinot Brīvības cīņās kritušos Latvijas karavīrus, valstī tiek svinēta Lāčplēša diena. Tā tika iedibināta īsi pēc 1919.gada 11.novembra - datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.
Urā
Lacplesu Lacis