“Domāju, ka neviens man nepievērsa uzmanību, jo es kā vecs cilvēks jau tāpat biju nolemts miršanai, portālam Diena.lv pavēstīja priekulnieks Abarts Gūtmanis. Vīrietis krītot pa kāpnēm lauza gūžas kaulu un tika aizvests uz Liepājas Reģionālo slimnīcu, kur viņam operāciju nācās gaidīt desmit dienas.
Gūtmaņa kungs portālam Diena.lv pastāstīja, ka šajā gaidīšanas periodā viņam ir krietni pasliktinājusies veselība, radušies izgulējumi no pārāk ilgas gulēšanas vienā pozā un viņam pat sākusies vemšana. „Astotajā gaidīšanas dienā gribēju jau braukt uz citu slimnīcu, tomēr brālis atturēja un teica, ka, ja cietos tik daudz, lai paciešu vēl mazliet,” aizvainoti stāsta A. Gūtmanis. Slimnīcā viņam nozagtas arī drēbes.
„Atņem pēdējo naudu par operāciju, atņem pēdējās drēbes un neuzņemas par to atbildību,” sūdzās A. Gūtmanis. Portāls Diena.lv sakontaktējās ar Liepājas Reģionālās slimnīcas atbalsta fonda valdes locekli Indru Grasi un viņa pastāstīja, ka patiesi tāds gadījums ar drēbēm esot bijis, taču slimnīca par to atbildību neuzņemsies: „Pacients uzņemšanā tiek ietērpts slimnīcas drēbēs un viņa drēbes ieliek maisiņā, kuru novieto palātas kopējā skapī. Palātā gan guļ vairāki cilvēki un tie visu laiku mainās, no turienes drēbes arī pazuda. Tomēr jau pašā sākumā pacients tiek informēts, ka slimnīca par personīgajām mantām atbildību neuzņemas,” stāsta I. Grase.
Uz jautājumu, vai tas ir normāli, ka pacientam jāgaida desmit dienas līdz operācijai, viņa skaidro, ka katrs gadījums ir atšķirīgs un katram lēmums tiek pieņemts savādāk.
Ķirurgs Dr. Artis Gulbis gan piebilst, ka patiesībā viss ir atkarīgs no finansējuma. „Ja par savu naudu, tad operāciju var dabūt uzreiz. Ja par valsts finansējumu, var gadīties, ka jāgaida mēnešiem,” uzskata A. Gulbis.
Indra Grase gan skaidro, ka ar finansējumu tur sakars mazs – valsts noteiktajā kārtībā pacientam pienācās bezmaksas endoprotēze, tomēr viņam piedāvāja labāku, bet daļēji pašam segtu protēzes implantāciju, uz kuru gan mazliet jāgaida. Pacients tam esot piekritis.
„Viņš tika gatavots operācijai, informēts par operācijas datumu un tobrīd nekādas pretenzijas netika celtas,” stāsta I. Grase.
Slimnīca arī noraida pārmetumus par to, ka Gūtmaņa hospitalizēšanas brīdī viņu operēt varošais ārsts esot bijis ārpus Latvijas: „Minētajā periodā slimnīcas traumatologi cītīgi strādāja savās darba vietās. Neviens nebija devies uz ārzemēm, apgalvo I. Grase, piebilstot, ka vīrietim tika veikta arī pretsāpju un pretiekaisuma terapija un, sakarā ar to, ka pacients atradās piespiedu pozā , tika veikta izgulējuma profilakse”.
Pēc tam tika veikta operācija. Gan tā, gan pēcoperācijas periods esot noritējis sekmīgi. Tika uzsākta arī ārstnieciskā fizkultūra, saņemta terapija un nedēļu pēc operācijas pacientu izrakstīja no stacionāra.