Garnadži veikalos pārsvarā zog tālākai pārdošanai

VP pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka visvairāk zādzību notiek tieši Rīgā, īpaši Ziemassvētku un dažādu izpārdošanu laikā, kad ir vislielākā pircēju plūsma. Galvenā zagļu grupa ir narkomāni.Kā atzīst mazumtirgotāji, samērā reti ir tie gadījumi, kad cilvēki zog savam patēriņam, pārsvarā zagts tiek ar nolūku nelikumīgi iegūto pārdot tālāk. Izņēmums ir preses un ātro uzkodu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen, kur pārsvarā tiek zagti ēdieni, piemēram, saldumi un dzērieni, kas domāti tieši personiskajam patēriņam.Gan Valsts policija, gan mazumtirgotāji atzīst, ka galvenā zagļu grupa ir narkomāni, kas zog ar mērķi sazagto pārdot tālāk, lai iegūtu naudu. Satraucoši ir tas, ka starp zagļiem kā samērā nozīmīga grupa iezīmējas arī bērni un jaunieši, kuri pārsvarā zog sīkumus, piemēram, šokolādes vai kancelejas preces grāmatveikalos. Parasti tas tiek darīts lielā barā, un, kā liecina pieredze, jauno zaglēnu galvenā motivācija ir nevis izsalkums vai trūkums, bet gan bravūra un vēlme ar savu "drosmi" pazīmēties vienaudžu priekšā.Kā uzsver mazumtirgotāji, par drošību veikalos tiek domāts daudz, līdztekus apsargiem ir arī videokameras, kas ļauj policijai vieglāk un ātrāk notvert likumpārkāpējus. Tomēr videokameras nav panaceja, jo parasti zagļi izvēlas veikalus ar lielu pircēju plūsmu un darbojas grupā, līdz ar to ne vienmēr videokamerās izdodas izšķirt vainīgos. Ja par zādzībām runā reģionālā griezumā, tad visvairāk tiek zagts Rīgas veikalos, kam seko Latgales veikali.Veikalu tīkla Maxima pārstāvis Jānis Beseris stāsta, ka zagļu radītie zaudējumi mērāmi tūkstošos. Visvairāk zagtās preces ir alkohols, šokolādes, kafija, lielajos hipermārketos arī parfimērija un apģērbs. Starp zagļiem ir gan narkomāni, gan bērni un pat pensionāri. Arī Beseris atzīst, ka pārsvarā tiek zagts tālākpārdošanai. Tas attiecas gan uz alkoholu, gan kafiju, kā arī parfimēriju un apģērbu. Savam patēriņam cilvēki esot zaguši tikai krīzes laikos. Līdztekus zādzībām, kad preces tiek iznestas no veikala, lielas galvassāpes sagādājot arī sveramo produktu ēšana uz vietas, kas notiek, pēc Besera teiktā, patiešām lielos apmēros. Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 7.oktobra, numurā!