Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem strādājošo vidējā mēneša darba alga 2014.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, pieauga par 12%, bet šī gada 3.ceturksnī tā bija par 22% lielāka nekā 2008.gadā.
Savukārt ārsta noteiktais atalgojuma lielums pērn bija par 9% mazāks, nekā tas bija noteikts 2008.gadā. Proti, 2008.gadā Ministru kabineta noteiktā mēnešalga ārstiem bija 931 eiro, bet 2014.gadā - 847 eiro. Jāatzīmē gan, ka no 2009. līdz 2013.gadam ārsta alga bija noteikta 746 eiro apmērā.
Tāpat Veide vērsa uzmanību, ka sarūk starpība, par kādu ģimenes ārsta atalgojums ir lielāks par vidējo algu valstī. Šī gada trešajā ceturksnī vidējā darba samaksa bijusi vien par 2% zemāka nekā ģimenes ārstam noteiktā alga 847 eiro mēnesī.
Savukārt medicīnas māsām alga trešajā ceturksnī bijusi vien 63% no vidējās darba samaksas valstī jeb 523 eiro. 2008.gadā noteiktā māsas alga bija 85% no vidējās darba samaksas valstī.
Veide uzsvēra, ka ģimenes ārsti vēlas mediķu darba samaksas pieaugumu 10% apmērā 2016.gadā, kā arī gada laikā pieprasa izstrādāt turpmāku mediķu atalgojuma palielināšanas plānu. Viņa arī atgādināja, ka mediķu protesta akcijā pie Saeimas 3.novembrī algu pieaugums tika prasīts 10% apmērā.
Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības un Veselības ministrijas pārstāvji šodien tiksies kārtējā darba grupas sanāksmē, lai turpinātu apspriest mediķu algu paaugstināšanas modeli.
LETA jau ziņoja, ka ārstu, medicīnas māsu, ārstu palīgu, vecmāšu un citu skaitliski plaši pārstāvētu medicīnas darbinieku vidējā alga nākamgad varētu pieaugt par 8%. Šodienas sanāksmē varētu tikt panākta galīgā vienošanās par to, kā sadalīt papildus piešķirtos desmit miljonus eiro mediķu algām.