Graube atzīmēja, ka Krievija joprojām koncentrē spēkus pie Doņeckas un Luganskas. Minimālais uzdevums viņiem varētu būt šo apgabalu pilnīga ieņemšana, tomēr Graube pieļāva, ka Krievija varētu mēģināt ieņemt vēl vienu lielu Ukrainas pilsētu - Harkivu, kas nozīmētu nežēlīgas un asiņainas kaujas.
Ja šajos virzienos Krievijai būs panākumi, tad tā varētu mēģināt iet tālāk, piemēram, mēģinot atgriezt Ukrainu no jūras, ieņemot Odesu, tomēr eksperts domā, ka ļoti lielām uzvarām Krievijai spēka nav. Bijušais NBS vadītājs atzīmēja, ka, atbilstoši izlūkdienestu ziņām, no ierindas jau ir izsisti ap 20% Krievijas karavīru.
Graube ar bažām vērtēja novēroto, ka Krievijas ideologi sāk lietot līdzības starp Ukrainā pašlaik notiekošo un Kurskas kauju 2.pasaules karā, kuru vērtē kā vienu no divām lielākajām un nozīmīgākajām šajā karā. Tas liecinot, ka tautu gatavo lielai karadarbībai, turklāt arī ilgam karam. Tāpat Krievijas propaganda tautu turpina muļķot, ka karots tiekot nevis ar ukraiņiem, bet gan ar NATO.
Eksperts kā sliktu ziņu novērtēja to, ka par Krievijas galveno komandieri karadarbībai Ukrainā iecelts ģenerālis, kurš izcēlies ar brutālu darbību Sīrijā un Čečenijā.
Viņš uzsvēra, ka modernu karadarbību Krievija veikt nespēj un šajā jomā izgāzās jau pirmajās dienās, līdz ar to tā ir atgriezusies pie 2.pasaules kara taktikas, kuru raksturo brutāla apdzīvotu vietu un līdz ar to arī cilvēku iznīcināšana.
Savukārt Krievijas karavīru zvērības Ukrainā ir vāju cilvēku atriebība garā stiprajiem, uzsvēra Graube, piebilstot, ka šīs zvērības ir arī daļa no iebiedēšanas taktikas, kas tiek prasīta no Krievijas armijas vadības puses.