Grozījumu būtība nav par centimetriem

Patlaban asas diskusijas sabiedrībā izraisījuši Zemkopības ministrijas (ZM) virzītie grozījumi noteikumos Par koku ciršanu mežā, proti, vairākas vides organizācijas paudušas iebildumus par projektā iecerēto – atļauju cirst tievākus kokus, kas tādējādi radot risku Latvijas dabas daudzveidībai un mežu kvalitātei. Ir pat nosūtīta atklāta vēstule pret šo grozījumu apstiprināšanu. Kāds ir jūsu skatījums uz šo ieceri?

Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka šie grozījumi tiešām ir ļoti būtiski meža nozarei kopumā. Un te nav runa tikai par to, kam šobrīd ir tik ļoti pievērsta uzmanība – par centimetriem. Šie grozījumi paredz būtisku pasākumu kompleksu kā kārtējo soli nozares tālākai sakārtošanai, tādēļ svarīgi saprast, uz ko tad tieši grozījumi ir mērķēti. No mežsaimniecības viedokļa lielais mērķis ir dot iespēju kļūt produktīvākiem tiem zemes īpašniekiem, kuri gūst ienākumus no mežsaimniecības un ikdienā šajā jomā strādā. Viņiem kļūstot produktīvākiem, tiks veicināta arī kopējā tautsaimniecības un sabiedrības nepieciešamība kļūt efektīvākiem un produktīvākiem, tā veidojot lielākus kopējos ienākumus. Tāds ir ilgtermiņa mērķis, bet ikdienā ir arī īstermiņa uzdevumi un darbi. Un grozījumi īstermiņā paredz, ka mežu atjaunošanai tiks izmantoti labākie stādi, lai nākotnē veidotos ražīgāki koki. Attiecīgi šie meži būs arī daudz noturīgāki pret dažādiem ārējiem apstākļiem, kas var mazināt koku vērtību.

Tieši uz ko šie grozījumi attieksies?

No mežu īpašniekiem, kuri Valsts meža dienestā izņem ciršanas atļaujas, vidēji ik gadu tikai aptuveni 13% izmanto iespēju atjaunošanas cirti veikt pēc caurmēra. Tāpēc nav pamata uzskatīt, ka tagad visi mežu īpašnieki dosies izņemt ciršanas atļaujas atbilstoši jaunajiem nosacījumiem. Ļoti iespējams, ka šis procents pat samazināsies. Jo līdz ar iespēju izmantot grozījumos paredzētos caurmēra nosacījumus pretī ir noteikta prasība mežu atjaunošanā izmantot augstas kvalitātes stādāmo materiālu, kas maksā gana lielu naudu un veido daudz lielākas izmaksas. Iespējams, būs mežu īpašnieki, kuri izvēlēsies pagaidīt pāris gadu, līdz vidējais koku caurmērs pieaug.

Tomēr – tiek izteiktas bažas, ka līdz ar šiem grozījumiem cirtīs vairāk, kas nozīmē – mežu paliks mazāk...

Manuprāt, nevajadzētu pieķerties centimetriem. Tie noteikti nav galvenais motīvs, kāpēc meža īpašnieki pieņem lēmumu par mežizstrādes veikšanu vai neveikšanu. Lielākā daļa – 87% – no tiem, kuri vispār pieņem lēmumu veikt saimniecisko darbību, nedara to tāpēc, ka koki ir sasnieguši noteiktu caurmēru. Absolūti lielākā daļa meža īpašnieku šādi šo jautājumu netraktē.

Tāpēc ir tik svarīgi izprast ilgtermiņa mērķus, uz kuriem pamatojoties tiek attīstīta visa meža nozare kopumā, un kādi īstermiņā ir ieguvumi vai tieši pretēji – apgrūtinājumi.

Otra būtiska nianse – Ministru kabineta sēžu zālē ir uzraksts "Viens likums, viena taisnība visiem" – un likumiem ir jābūt vienādiem attiecībā pret visiem. Mūsuprāt, grozījumi samazinās birokrātiju un novērsīs iespējas, ka pašreizējie normatīvi tiek izmantoti ļaunprātīgi. Baltā ekonomika meža nozarē neapšaubāmi kļūst konkurētspējīgāka, un ēnu sektors, kur varbūt ne viss tiek īstenots atbilstoši likuma garam, samazināsies. Normatīvā vide un lēmumu pieņemšanas process kļūs saprotamāks, tādējādi radot vienlīdzīgākas iespējas visiem meža īpašniekiem. Līdz ar to arī šajā ziņā sabiedrība kopumā noteikti iegūs.