Aicināts vērtēt bezdarba problēmu Latvijā, Hazans atzina, ka situācija ir smaga ne tikai no šodienas sociālo problēmu skatupunkta, bet ilgtermiņā esot negatīvi arī tas, ka bezdarbnieki zaudē profesionālās iemaņas.
"Valsts problēmas svarīgumu atzīst vārdos, bet joprojām pastāv aizspriedumi, ka visi bezdarbnieki vēlas turpināt dzīvot uz pabalstu rēķina un nevēlas strādāt. Šī retorika ir dzirdama aizvien vairāk, un to veicina cilvēki ar augstiem ienākumiem, kuri bieži vien par bez darba esošo cilvēku problēmām nekā nezina. Un tā nav tikai retorika - samazinās arī līdzekļu apjoms, kas tiek novirzīts nodarbinātības pasākumiem," uzsvēra pētnieks.
Pēc viņa domām, nekvalificētā darbaspēka problēma ir tā saucamais "nabadzības slazds", kad cilvēkiem nav motivācijas pāriet no pabalsta uz zemāk atmaksātu darbu, jo ienākumu pieaugums nekompensēs ieguldīto laiku. Savukārt kvalificētajiem bezdarbniekiem, Hazana vērtējumā, parasti ir formāla kvalifikācija, bet nav pieredzes vai nesen iegūtās pieredzes, ko šajā gadījumā varētu risināt pēc darba devēju pasūtījumā rīkotas apmācības.
"Šādām aktivitātēm ir jāpiešķir papildu līdzekļi, kā arī tos ir aktīvāk jāpopularizē. Uzskats, ka starp bezdarbniekiem nav vērts meklēt darbiniekus, ir nepamatots. Šāda attieksme ir jāmaina. Kopš krīzes sākuma esam zaudējuši aptuveni 200 000 darba vietu, tai skaitā par krīzes upuriem kļuva daudzi labi darbinieki. Ja viņi neatgriezīsies darba tirgū tuvākajā laikā, pastāv divi varianti - vai nu viņi pamet valsti, vai arī kļūst par ilgstošiem un cerības zaudējušiem bezdarbniekiem," uzsvēra Hazans.
Viņš pauda pārliecību, ka kvalificētu darbaspēku var vai nu atrast, vai arī apmācīt. "Ne jau vienmēr valsti pamet labākie, bet paliek sliktākie. Ir cilvēki, kurus var apmācīt. Līdz ar to, no vienas puses, ir jāatsakās no aizspriedumiem, bet, no otras puses, jāapzinās, ka ir jāizmanto tie resursi, kādi ir pieejami. Pat ja liberalizēsim imigrācijas politiku, Latvijā tuvāko gadu laikā neieradīsies desmitiem tūkstošu cilvēku. Un, pat ja dažreiz šķiet, ka vieglāk sameklēt speciālistus ārzemēs, tomēr no valsts perspektīvas būtu labāk pārkvalificēt vietējos cilvēkus, nevis maksāt viņiem pabalstus. Tas, protams, attiecas uz gadījumiem, kad pārkvalifikācija neaizņem pārāk daudz laika," norādīja eksperts.