Radās iespaids, ka sabiedrībā un pat ekspertu vidū trūkst izpratnes, ko hibrīdkara elementi nozīmē tieši kontekstā ar militārajām operācijām – vairāk tas līdz šim ticis attiecināts uz informatīvo karu, kiberuzbrukumiem, maigās varas elementiem. Jūs varētu ieviest skaidrību?
Es, protams, būtu ļoti priecīgs ieviest skaidrību visā, kas ir saistīts ar jēdzienu "hibrīdkarš", bet tas ir jēdziens, kas tiek lietots ļoti dažādos kontekstos, un tas ir tas, kas cilvēkiem patiešām varētu traucēt to izprast. Mūsu situācijai ar Nameju vistuvākajā kontekstā jēdziens "hibrīdkarš" tika lietots, lai raksturotu to, kas notika Ukrainā. Krievija pie robežas bija savilkusi milzīgus militāros spēkus, arī Krimas aneksija notika ar ļoti liela militārā spēka klātbūtni, un tālāk jau militārais konflikts Donbasa reģionā. Līdz ar to hibrīdkarš ir ļoti saistīts arī ar militāro līdzekļu izmantošanu. Bet jēdziens "hibrīdkarš" ir ticis lietots arī informatīvu uzbrukumu kontekstā, ar hibrīdkaru pēdējo mēnešu laikā apzīmēts arī tas, ko Baltkrievijas it kā "prezidents" Lukašenko veicis pret Latviju, Lietuvu un Poliju, padarot migrantus par ieroci.
Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 16. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!