Darba grupas vadītājs, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta pārstāvis Ivars Mēkons norāda, ka iepriekš bijušas vēl daudzas ārvalstu investoru sūdzības par iepirkumiem, kas Publisko iepirkumu likumā atklāj caurumus, tomēr epopeja ap vilcienu iepirkumu spiedusi mobilizēt spēkus: "Mēs varam izdarīt secinājums - ja likums pasaka, ka formāli it kā viss ir kārtībā, bet mēs redzam rezultātu, kurš ir pilnīgi absurds, skaidrs, ka sistēma ir greiza," secina I. Mēkons.
Finanšu ministrija atklāj vismaz deviņas būtiskas izmaiņas. Viens no galvenajiem grozījumiem regulēs to, ka pasūtītājs no dalības iepirkumu konkursā varēs diskvalificēt pretendentus, kas noslēgto līgumu nav pildījuši iepriekš.
"Ļoti aktuāli tas ir ceļu būvē. Kompānija nekvalitatīvi izbūvē ceļus un bez sirdsapziņas pārmetumiem startē nākamajos iepirkumos," stāsta I. Mēkons un bilst, ka līdzīgas problēmas atklātas arī daudzās citās nozarēs: "Pašvaldības vēlējās skolām iegādāties datorus, un kāds uzņēmums, piedāvājot zemāko cenu, uzvarēja konkursā. Tad, kad bija vajadzīgs garantijas remonts, uzņēmums saistības vairs nepildīja. Tajā pašā laikā startēja tāda paša veida konkursos citos reģionos."
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile stāsta, ka tieši šis regulējums bijis viens no sarežģītākajiem: "Uzņēmēji pauda bažas, vai pasūtītājs nesāks subjektīvi izmantot šādu izslēgšanas noteikumu, taču ir izdarīts viss, lai likums šādu praksi nepieļautu."
Pretējās domās ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš - viņš norāda, ka šāds grozījums Saeimas galīgajā lasījumā apstiprināts pārsteidzīgi. Pirms grozījumu stāšanās spēkā pretendentu izslēgšana tika balstīta uz trešo personu dokumentu pamata, piemēram, izziņas iesniedza Valsts darba inspekcija un Valsts ieņēmumu dienests, savukārt tagad lemšanas tiesības par izslēgšanu vismaz uz gadu būs pasūtītājam. "Uzņēmēji pauduši bažas, ka šāda rīka nodošana pasūtītāju rokās var radīt korupcijas riskus. Regulējums rada bažas, ka nevēlamais pretendents tiks izslēgts no iepirkuma uz noteiktu laiku," skaidro J. Endziņš.
Mazāk birokrātijas
Sagaidāms, ka jaunie grozījumi samazinās birokrātiju, jo katrs iepirkuma dokuments - kopija vai tulkojums - vairs nebūs atsevišķi jāapliecina ar parakstu. Ja visu dokumentu paketi cauršūs, pietiks ar vienu apliecinājumu, ka visi paketē iekļautie dokumenti ir autentiski, kopijas un tulkojumi - pareizi un pilnīgi. Tāpat paredzēts, ka arī pašvaldībās varēs notikt preču un pakalpojumu iepirkumu centralizācija, jo iepriekšējā likuma redakcijā centralizācija uz pašvaldībām neattiecās. IUB vadītāja Dace Gaile teic, ka šis ir svarīgs solis uz efektivitāti un saimniecisku līdzekļu izlietošanu.
Grozījumi paredz arī to, ka atklāts iepirkuma konkurss būs uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalīsies kaut tikai viens pretendents. Iepriekš, kad pieteicās tikai viens pretendents, pasūtītājam konkurss bija jāizbeidz un jārīko jauns. «Tā kā ne vienmēr bija skaidri argumenti, daudzi pasūtītāji nonāca situācijā, ka konkurss ir izsludināts, piesakās viens pretendents un konkurss jāpārtrauc pat tad, ja neviens nesaka, ka prasības būtu pārspīlētas vai neizpildāmas. Bieži vien tas bija specifiskas nišas iepirkums, un tirgū nav daudz tādu, kas varētu piedāvāt šo pakalpojumu,» skaidro D. Gaile.
Pērn no 1200 izskatītajām sūdzībām apmēram 600 IUB atzina par nepamatotām, vēsta Valsts kancelejā. Tāpēc valdībā drīzumā skatīs jautājumu par depozīta likmes ieviešanu 0,05% apmērā to iepirkumu pārsūdzēšanai, kuru summa pārsniedz 3,5 miljonus latu. Nauda tiks atdota tikai tādā gadījumā, ja iesniedzēja sūdzība būs pamatota. "Tas atturēs ļaunprātīgu sūdzību iesniedzējus. Tagad sanāk tā - kad IUB tiek iesniegta sūdzība, automātiski stājas spēkā aizliegums slēgt līgumu, kamēr šo sūdzību izskata. Šis ir viens no veidiem, kā konkurenti mēģina kaitēt pārējiem, jo uzņēmumi jau ir paņēmuši kredītus, par ko jāmaksā par visu periodu," stāsta I. Mēkons un retoriski jautā: "Mēs gribam attīstību un saimniecisku pieeju vai seriālu cienīgus teātrus?"
Visu rakstu lasiet ceturtdienas Dienā!