Universitātes attīsta savu saimniecisko darbību, apmācot lielu skaitu studentu vienā no dārgākajām studiju programmām. Tā piemēram, Rīgas Stradiņa universitāte katru gadu uzņem 250 jaunos mediķus un par katru no tiem valsts samaksā 3600 latu lielo skolas naudu, kopumā tie ir 90 000 latu gadā. Viens jaunais pamatstudijas beigušais ārsts valstij izmaksā 21 600 latus.
Jaunais ārsts Artūrs Barkāns, kurš nule kā uzsācis rezidenta gaitas asinsvadu ķirurģijā Vācijā, De facto pauž viedokli, ka Latvijā ir jauno ārstu pārprodukcija un šī sistēma ir izdevīga universitātēm, bet realitātē par valsts naudu tiek nodrošināts medicīnas studentu eksports. "Es domāju ka šogad aizbrauks kādi 25 – 30, un pēc gada mani kursa biedri, pamācīdamies šeit, viņi vēl aizbrauks kādi 10 uz Vāciju," aprēķinājis Barkāns.
Šogad Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti par valsts budžeta līdzekļiem absolvējuši 240 jauno mediķu, bet Veselības ministrija tiem piedāvājusi 200 rezidentūras vietas. Uz tām savukārt ir tiesības pretendēt gan iepriekšējo gadu medicīnas fakultāšu absolventiem, gan jau praktizējošiem ārstiem, kas vēlas paaugstināt savu kvalifikāciju.
Pārmetumiem par rezidentūras vietu trūkumu Veselības ministrijas darbinieki nepiekrīt. Daļa jauno speciālistu nemaz nevēloties turpināt studijas. Bet ministrija nenoliedz, ka liela problēma ir jauno rezidentu vēlmju nesaskaņā ar valsts piedāvātajām vakancēm. Tāpēc populārākajās rezidentūras programmās vietu visiem nepietiek un konkursi ir ļoti lieli, bet mazāk populārajās gribētāju trūkst.
Tie, kas neiztur konkursus sev vēlamajā specialitātē, var mācīties rezidentūrā par maksu, un nākamajā mācību gadā atkal piebiedroties pretendentu bariņam, kas drūzmējas pie brīvajiem – valsts apmaksātajiem posteņiem. Tomēr ticamāk, ka liela daļa pieņems lēmumu braukt rezidēt uz ārzemēm, kur par rezidentūru nav jāmaksā, un vēl var nopelnīt arī visai pieklājīgu algu.
"Tikai bagātākās valstis var atļauties ražot speciālistus citām valstīm. Šī situācija ir absurda!" uzskata jaunais ārsts Reinis Dundurs, kurš Latvijā pabeidzis pamatstudijas par valsts budžeta līdzekļiem un šobrīd devies rezidentūrā uz Vāciju.
Veselības ministrijas pārstāve Silvija Pablaka De facto norāda, ka "ļoti rūpīgi ir jāskatās tieši arī uz pašu universitāšu atbildību par šo te valsts budžeta līdzekļu tērēšanu, jo universitāte nav izrādījusi nekādu iniciatīvu, lai samazinātu šos te pamatstudijās uzņemto studentu skaitu izņemot tikai žēlabas par rezidentu vietu nelielo skaitu, kaut gan gadu no gada šīs rezidentu vietas nevar aizpildīt, jo nav pietiekoša vēlme no pamatstudiju beigušajiem".
Pagaidām Veselības ministrijas rīcībā nav nekādu līdzekļu, lai pamudinātu topošos rezidentus pieteikties trūkstošajām specialitātēm un apmierinātu valsts pasūtījumu. Tāpat pieklibo komunikācija ar universitātēm par plānoto jaunuzņemamo studentu skaitu un līdz ar to - mediķu pārprodukciju, jo, piemēram, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte nav ministrijas pakļautībā. To kā argumentu nosauc Veselības ministrijas pārstāve.
Lai apturētu jauno speciālistu emigrāciju, ministrijā cer, ka nākotnē varētu ieviest citus studiju apmaksas veidus. Tomēr konkrēts plāns vēl nav izstrādāts un nav zināms, kad tāds būs.