Iniciatīva ES jau kādu brīdi tiek īstenota, Latvija tajā iesaistījās kā viena no pirmajām valstīm, tomēr, kā rāda aptaujas, jaunieši par šo iespēju nezina. "Eirobarometra aptauja liecina - 75% jauniešu Eiropā par Jauniešu garantiju neko nav dzirdējuši. Latvijā situācija ir labāka, bet tikai mazliet - 4% par Jauniešu garantiju zina, 25% kaut ko ir dzirdējuši. Taču informācija ir atslēga veiksmei," uzsver Šteinbuka. Lai jauniešu vidū popularizētu iniciatīvas sniegtās iespējas, Latvijā nupat uzsākta plaša informatīvā kampaņa.
Latvijā patlaban vairāk nekā 50 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, bet tikai nedaudz vairāk par 20 000 no viņiem saņem atbalstu darba meklēšanā. "Vairāk nekā pusei no 50 000 nestrādājošo Latvijas jauniešu ir ļoti zems izglītības līmenis. Viņiem nav ne zināšanu, ne profesionālo prasmju, lai iekļautos darba tirgū, tādēļ Jauniešu garantijas atbalsts ir nozīmīga investīcija valsts izaugsmē un labklājībā. Ar tās palīdzību 2014. gadā darbā iekārtojušies jau 6000 jauniešu," atklājot programmas informatīvo kampaņu, teica labklājības ministrs Uldis Augulis.
Jauniešu garantijas īstenošanai līdz 2020. gadam būs pieejami 66,7 miljoni eiro, un programmu Latvijā īsteno trīs aģentūras. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām neaktīvajiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem piedāvās regulāru padomdevēju atbalstu, dalību pasākumos un individualizētu pieeju jauniešu prasmju attīstībai.
Valsts izglītības attīstības aģentūra īstenos aptuveni 110 vienu un pusotru gadu ilgas profesionālās izglītības programmas jauniešiem, kuri dažādu iemeslu dēļ neturpina mācības un nav atraduši darbu. Tā jaunieši īsā laikā varēs iegūt profesionālo kvalifikāciju.
Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sniegs jauniešiem informāciju par darbavietām, profesionālās pilnveides programmām un darbam nepieciešamajām iemaņām. "Līdz šim 8000 jauniešu Latvijā piedalījušies konkurētspējas pasākumos, kur iemācījušies, kā meklēt darbu, kā rakstīt CV, kā uzvesties darba intervijā un kādas ir viņu tiesības, uzsākot darba attiecības. Kad jaunietis atnāk un kļūst par mūsu klientu, mēs četrus mēnešus sniedzam viņam nopietnu atbalstu, ja tas ir nepieciešams. Palīdzam iegūt profesionālo kvalifikāciju un pirmo darba pieredzi. Tāpat 12 mēnešus ieinteresējam darba devēju ar dotāciju, lai radītu jauniešiem iespēju strādāt, kā arī iesaistām viņus brīvprātīgo darbā," stāsta NVA direktore Inese Kalvāne.
Jauniešu garantijas programmā iesaistīties var arī tie jaunieši, kas jau beiguši augstskolu, bet ir bez darba. Tāpat jauniešiem te ir iespēja kļūt par uzņēmējiem - uzrakstīt biznesa plānu un saņemt grantu biznesa uzsākšanai.
Lai iepazīstinātu ar Jauniešu garantiju, dažādās Latvijas pilsētās plānoti interaktīvi pasākumi jauniešiem: 27. martā tāds jau noticis Daugavpilī, 17. aprīlī paredzēts Liepājā, 24. aprīlī - Jelgavā, 30. aprīlī - Valmierā. Tajos ar jauniešiem tiksies arī programmas vēstnieki: TV raidījumu vadītājs Mārtiņš Kozlovskis, Ghetto Games vadītājs Raimonds Elbakjans, dziedātāja Liene Šomase un diriģents un NVA sabiedrisko attiecību nodaļas speciālists Ints Teterovskis.
Sīkāk par iniciatīvu un pieteikšanos tai - www.jauniesugarantija.lv.