Saeimā iesniegta arī Latvijas pilsoņu iniciatīva par valsts apmaksātu ārsta nozīmētu psihoterapiju, kas liecina, ka vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju aicina tam rast risinājumu. Atbildīgās komisijas sēdē Veselības ministrijas (VM) pārstāvji iepazīstināja ar paredzētajiem jaunumiem. Turpmāk ģimenes ārsts varēs nosūtīt pacientu pie psihologa vai ārsta psihoterapeita un valsts nodrošinās iespēju saņemt līdz 10 konsultācijām. Paredzēts arī monitorēt ārstu un iedzīvotāju psihoemocionālo stāvokli.
Izredzes arī trūcīgajiem
"Ģimenes ārstiem būs jāizstrādā algoritms, kuros gadījumos pacientu sūtīt pie psihologa un kuros pie psihoterapeita, nepieciešamības gadījumā pirms tam konsultējoties ar psihiatru," skaidro VM Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja Ineta Būmane. No valsts budžeta novirzīti līdzekļi jaunas krīzes tālruņa līnijas izveidei, jo līdz šim šādu emocionālo atbalstu nodrošināja vien nevalstiskās organizācijas.
Latvijā vidēji viens psihologa vai psihoterapeita apmeklējums valsts medicīnas iestādēs vai speciālistu privātpraksēs (apmēram 45 minūtes ilga konsultācija) izmaksā no 40 līdz 60 eiro. Tas psihoterapiju Latvijā padara par grūti pieejamu pakalpojumu daudziem. Kā atklāj veselības ministra padomniece Marta Krivade, plānots, ka no valsts budžeta līdzekļiem konsultācijai tiks nosegti no 24 līdz 28 eiro. Tarifi neesot "grābti no zila gaisa", bet notikusi pieredzes apmaiņa ar kolēģiem Lietuvā, kur šādi pakalpojumi tiek sniegti jau apmēram 10 gadus. No psihologiem jau rasta atsaucība, un viņi ir gatavi iesaistīties.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente un ģimenes ārste Ilze Aizsilniece atzīst, ka jau vairāk nekā 20 gadus ir runāts, ka psihologam un psihoterapeitam ir jābūt primārās aprūpes komandā, jo ir daudzas situācijas un veselības problēmas, kurās nav nepieciešamība sākt medikamentozu terapiju, bet noderīgāka ir psihoterapija. "Tās ir gan bērnu un jauniešu adaptācijas problēmas, gan ar sērošanu saistītie risinājumi," Dienai stāsta Aizsilniece. Viņa piekrīt, ka līdz šim psihoterapeita palīdzību varēja atļauties Latvijas iedzīvotāji ar pietiekamiem ienākumiem, protams, nerunājot par palīdzību krīzes gadījumos, kad palīdzību sniedz nevalstiskas organizācijas – centrs Marta, krīzes centrs Skalbes un citi. Tagad ģimenes ārsts varēs nosūtīt uz 10 konsultācijām pie psihologa vai psihoterapeita un šo pakalpojumu apmaksās valsts. Tarifs par šo konsultāciju ir mazāks, nekā pašreiz tiek maksāts privāti, bet kolēģi ir ar mieru iesaistīties šajā darbā, kas ir ļoti apsveicami, atzīst Aizsilniece.
Ārstu biedrības prezidente norāda: "Ja runājam par tarifiem, visi veselības aprūpes pakalpojumu tarifi ir jāpārskata. Psihoterapeita, psihologa un ārsta psihoterapeita konsultācijas tarifi tika izveidoti atbilstoši esošajam finansējumam, tie ir ievērojami augstāki nekā slimnīcā strādājoša ārsta tarifs par šādu darbu."
Nereti cilvēki īpaši jūtīgi uztver jautājumus, ja tie skar psihisko veselību, un labprātāk palīdzību meklē paši, nevis vispirms vēršas pie ģimenes ārsta, taču Aizsilniece skaidro, ka psihoterapeita konsultācija ir paredzēta kā daļa no primārās aprūpes, tai jānotiek sadarbībā ar ģimenes ārstu, tāpēc nosūtījums ir nepieciešams. Tiešās pieejamības speciālists ir psihiatrs.
Ārsts psihoterapeits ir divi vienā
Šogad aprit 30 gadu, kopš dibināta Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija, kurā patlaban ir 63 sertificēti ārsti psihoterapeiti. Līdz šim psihoterapija nav valsts apmaksāts ārstniecības pakalpojums. Veselības ministrija ir sākusi iniciatīvu – valstiski risināt jautājumu par valsts apmaksātām 5–10 psihoterapijas sesijām. Šai iniciatīvai plānots piesaistīt arī privātā sektorā strādājošos psihiskās veselības aprūpes speciālistus, t. sk. ārstus psihoterapeitus. Projektā paredzētais manipulāciju tarifs (vizītes cena) nenosedz reālo vizītes cenu. Asociācijas prezidente Gunta Andžāne Dienai stāsta, ka darba grupā iesniegts priekšlikums – saņemt psihoterapiju ar pacienta līdzmaksājumu līdz terapeitiskās sesijas cenai. Saskaņā ar MK noteikumiem pacienta līdzmaksājums nedrīkst pārsniegt četrus eiro, tādējādi priekšlikums nav realizējams. "Apstiprinās bieži lietotā frāze: naudas ir tik, cik tās ir. Psihoterapijas pakalpojumu realizēs psihiatrs, klīniskais un veselības psihologs, kurš ir apguvis tālākizglītību psihoterapijā, un ārsts psihoterapeits. Ārsts psihoterapeits būtībā ir divi vienā. Esam ārstniecības personas, kuras veic ārstniecību ar pacientam piemērotu psihoterapijas metodi, un, ja nepieciešams, tiek izrakstīts medikaments. Ārstnieciskais pakalpojums pamatā ir terapeitiskās attiecības, pats ārsts ir "zāles"," skaidro daktere Andžāne. Protams, ārstu psihoterapeitu skaits ir nepietiekams, lai segtu esošo pieprasījumu, un darbs ir ar lielāku slodzi par ieteikto normu – pieciem līdz sešiem pacientiem dienā. "Pandēmijas situācija ir spilgti norādījusi, ka mentālās veselības aprūpe ir vienlīdz svarīga pacientu veselībā. Esam gandarīti, ka esam iesaistīti jautājuma risināšanā un ka rodas izpratne par psihoterapijas nozīmi," atzīst Andžāne.
Nākamais solis no psihiskās veselības aprūpes stiprināšanas pasākumiem, par ko būtu jādomā, ir valsts apmaksātas rezidentu vietas psihoterapijas apmācībā Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē. Pērn psihoterapijas rezidentūru beidza četri ārsti. Šogad valsts apmaksāta rezidentūra ir tikai vienam ārstam psihoterapeitam, bet nākamgad prognozē, ka netiks piešķirta neviena vieta. Cerams, ka sadarbības rezultātā ar VM šajā jautājumā plāns tiks mainīts.