"Militārās infrastruktūras attīstība ir pamats Latvijas valsts aizsardzības spēju stiprināšanai un atbilstošai Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju attīstībai. Arī turpmāk nepieciešams regulāri investēt infrastruktūras attīstībā, lai Latvija būtu spējīga nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu sabiedrotajiem, kā arī sniegtu labākās iespējas mūsu karavīriem un zemessargiem, lai viņi godam varētu veikt dienesta pienākumus," pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P!).
Līdzīgi kā pērn, arī turpmākajos gados apjomīgākās investīcijas plānotas Ādažu bāzē, turpinot daudzfunkcionālo kazarmu un noliktavu būvniecību, attīstot ugunsdzēsēju depo un militārās tehnikas izvietošanas un uzturēšanas infrastruktūru, kā arī bāzes drošības pilnveidošanai uzsākot bāzes ārējā nožogojuma pārbūvi.
Tāpat paredzēts uzlabot karavīru sadzīves apstākļus, uzsākot jauna daudzfunkcionālā sporta kompleksa būvniecību, kas nodrošinās iespēju Latvijas un sabiedroto karavīriem uzturēt un pilnveidot fizisko sagatavotību.
Saskaņā ar 2018. gada jūlijā NATO samitā Briselē pieņemto lēmumu Ādažu bāzē izvietot daudznacionālās divīzijas Ziemeļi štābu, 2019. gadā paredzēta štābam nepieciešamās infrastruktūras izbūve, gan pielāgojot esošo infrastruktūru pagaidu divīzijas štāba vajadzībām, gan uzsākot jaunas administratīvās ēkas būvniecību, kas stiprinās NATO kolektīvo aizsardzību un demonstrēs alianses atbalstu Eiropas drošības veicināšanā.
Ar uzņemošās valsts atbalstu saistītās infrastruktūras attīstība plānota arī Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē, kur paredzēts izbūvēt jaunu atvērtā tipa kazarmu, kā arī pārbūvēt lidlauka uzturēšanas tehnikas novietošanas infrastruktūru un uzsākt lidlauka termināla ēkas būvniecību. Lai nodrošinātu militārā lidlauka attīstību, tostarp sertificēšanu un jaunu infrastruktūras objektu būvniecību, paredzēts uzsākt Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzes paplašināšanu, pārņemot īpašumus no Zemkopības ministrijas, Ķeguma novada pašvaldības, kā arī iegādājoties privātīpašumus, kuru atrašanās vieta būtiski ietekmē lidlauka turpmāko attīstību.
Zemessardzes bataljonu bāzu infrastruktūras attīstība tiks turpināta, gan veidojot jaunus bataljonus, gan paplašinot esošo bataljonu teritorijas. 2018. gadā Aizsardzības ministrijā apstiprināti četru Zemessardzes bataljonu (Jelgavas, Jēkabpils, Gulbenes un Daugavpils novadā) attīstības plāni, tādējādi 2019. gadā plānojot bataljonu infrastruktūras izbūves projektēšanas iepirkumus.
Reģionālā poligona Lāčusils paplašināšanai 2019. gada sākumā no Zemkopības ministrijas Aizsardzības ministrijas valdījumā pārņemts nekustamais īpašums Jaunlāčusils, par 2387 hektāriem paplašinot militārā poligona Lāčusils teritoriju un nodrošinot iespēju 2019. gadā uzsākt šautuvju pārbūvi, kā arī turpmākajos gados izbūvēt papildu apmācību vietas.
Reģionālā poligona Meža Mackeviči attīstīšanai no Zemkopības ministrijas šogad plānots pārņemt zemes aptuveni 2040 hektāru apmērā, lai nodrošinātu nepieciešamo apmācību infrastruktūru gan Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gan sabiedrotajiem. Tāpat uzsākta poligona Mežaine paplašināšana Skrundas novadā, pārņemot vairākus Zemkopības ministrijas īpašumus, lai karavīriem un zemessargiem nodrošinātu mācību un treniņu iespējas pilsētvides apstākļos.
Papildus tuvākajos gados plānots veikt reģionālo munīcijas noliktavu būvniecību, tādējādi attīstot iespēju uzglabāt munīciju lielākā apjomā, kas ļaus uzturēt bruņoto spēku kaujas gatavību nepieciešamajā līmenī un nodrošinās spēju reaģēt krīzes situācijās nākotnē. Plānots būvēt arī vairākas reģionālās ekipējuma noliktavas, lai vienkāršotu, efektivizētu un sistematizētu ekipējuma izsniegšanu un uzglabāšanu, kā arī pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājuma sistēmu.
Tuvākajos gados plānots turpināt arī uzsākto ēku siltināšanas programmu, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, no kuriem Aizsardzības ministrija plāno saņemt kopējo līdzfinansējumu 1,8 miljonu eiro apmērā, nosiltinot piecas ministrijas īpašumā esošās ēkas Rīgā, Alūksnē un Jēkabpilī, tādējādi ļaujot ievērojami samazināt turpmākos ēku siltumapgādes un apsaimniekošanas izdevumus.
Militārās infrastruktūras attīstībā joprojām būtisku ieguldījumu sniedz gan NATO, gan ASV, kas ir Latvijas stratēģiskais sadarbības partneris. Gan NATO, gan ASV infrastruktūras finansējuma mērķis ir nodrošināt un stiprināt Latvijas valsts uzņemošās valsts atbalsta spējas.
Pērn militārās infrastruktūras attīstībai tika atvēlēts finansējums 37,7 miljonu eiro apmērā. Apjomīgākās investīcijas tika ieguldītas Ādažu bāzē, tās attīstībai atvēlot aptuveni divas trešdaļas no kopējā militārajai infrastruktūrai paredzētā nacionālā finansējuma.
2018. gadā Ādažu bāzē tika pabeigtas pirmās daudzfunkcionālās kazarmas, kā arī telšu laukums, uzlabojot Latvijas un sabiedroto karavīru sadzīves apstākļus.
Tāpat tika veikta NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupai paredzētā konteineru laukuma būvniecība, lai sabiedroto spēku vienības izvietotu nepieciešamās administratīvās telpas. 2018. gadā pabeigta Ādažu bāzes autoparka boksu pārbūve, tos pielāgojot Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto spēku bruņutehnikas izvietošanai. Tāpat pie Ādažu bāzes izbūvēts automašīnu stāvlaukums, nodrošinot iespēju gan karavīriem, gan bāzes apmeklētājiem stāvvietā novietot personīgo autotransportu.
2018. gadā turpināta arī Zemessardzes bāzu attīstība gan Aizsardzības ministrijas valdījumā jau esošajos nekustamajos īpašumos, gan no valsts un pašvaldībām pārņemtajos nekustamajos īpašumos. Piemēram, no Dobeles pašvaldības pārņemts īpašums Apguldes skola 11 hektāru platībā, no Veselības ministrijas – nekustamais īpašums Linezera ielā, Rīgā 68 hektāru apmērā, kā arī reģiona drošības stiprināšanai no Izglītības ministrijas pārņemta Lūznavas profesionālā vidusskola ar kopējo nekustamā īpašuma platību aptuveni 24 hektāri, lai tuvāko gadu laikā īpašumā izveidotu pilnvērtīgu Nacionālo bruņoto spēku militāro bāzi.
Diena,
Bet skolotājiem un
Rūdis