Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +28 °C
Daļēji saulains
Otrdiena, 28. maijs
Vilhelms, Vilis

Inflācija noēd novadu nodokļu ienākumus

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti.

Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā. Pašvaldības izdevumi veselības aizsardzībai vai valsts drošībai ir nenozīmīgi, savukārt izdevumi izglītībai un sociālajai aizsardzībai – ievērojami.

Salīdzinot kopējo izdevumu sadalījumu pa budžetu veidiem 2022. gadā, var redzēt, ka no valsts pamatbudžeta kopējais izdevumu apjoms pērn bija 10,1 miljards eiro, pašvaldību budžetu kopējais izdevumu apjoms bija 3,12 miljardi eiro, bet speciālā budžeta kopējais izdevumu apjoms – 3,59 miljardi eiro. No kopējiem visu budžetu izdevumiem 2022. gadā valsts pamatbudžeta daļa bija 60%, bet speciālā un visu pašvaldību budžetu izdevumi – 40%.

Salīdzinot atalgojuma izdevumu sadalījumu pa budžetu veidiem 2022. gadā, var redzēt, ka no valsts pamatbudžeta kopējais izdevumu apjoms atalgojumam bija 1,02 miljardi eiro, bet no pašvaldību budžetiem tie bija 1,12 miljardi eiro. Pašvaldību nozīme kopējā valsts sektora atalgojuma struktūrā (neņemot vērā izdevumus atalgojumam no speciālā budžeta) bija 52%, bet valsts pamatbudžeta daļa – tikai 48%.

Pašvaldību budžetu ietekme uz valsts sektora nodarbinātību ir lielāka par valsts pamatbudžetu. Tāpēc, no sabiedrības interešu viedokļa, tikpat svarīga kā valsts pamatbudžeta veidošanas jautājumi ir visu pašvaldību kopējie budžeti un ar tiem saistītie jautājumi. Naudas sadalījums starp pamatbudžetu un pašvaldību budžetiem uz vidējo Latvijas iedzīvotāju un uz sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem ir pat lielāka par pamatbudžeta projekta niansēm, ar kurām pēdējo mēnešu laikā (līdz Izraēlas un Hamās kara sākumam) bija pārpildīta valsts finansēto mediju telpa.

2022. gadā no valsts pamatbudžeta preču un pakalpojumu pirkumu izdevumiem tika iztērēti 1,44 miljardi eiro, bet no visu pašvaldību budžetiem kopumā tie bija 0,72 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta daļa kopējā valsts sektora preču un pakalpojumu pirkumu struktūrā (neņemot vērā izdevumus no speciālā budžeta) bija 67%.

Vislielākais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pieaugums 2023. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2022. gada pirmo pusgadu, bija Mārupes (23,5%), Ropažu (18%), Līvānu (17,5%) un Ķekavas novadā (15,7%). Visās pārējās pašvaldībās IIN pieaugums bija mazāks par vidējo patēriņa cenu pieaugumu 2023. gada pirmajā pusgadā (15,5% pēc CSP aprēķiniem). Olaines novada IIN ieņēmumu pieaugums 2023. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2022. gada pirmo pusgadu, bija 14,6%, Rīgā – 13,8%, Siguldas novadā – 13,4%, Jēkabpils novadā – 13,3%, Varakļānu novadā – 13%, Preiļu novadā – 11,7%, Smiltenes novadā – 11,4%, Ventspils novadā – 11,1% un Dienvidkurzemes novadā – 11%. Pārējās pašvaldībās tas bija vēl mazāks, bet Ogres un Valkas novadā pat samazinājās.

Nepalielina nekustamā īpašuma nodokli

Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) iekasēšanas apjomi apsteidza inflāciju tikai divos novados: Salaspils novadā tie pieauga par 26,1%, bet Rīgā – par 19,7%. Pārējos novados NĪN ieņēmumi bija pat mazāki par vidējo gada inflāciju. Daugavpilī un Balvu novadā tie nemainījās, savukārt 2023. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2022. gada pirmo pusgadu, NĪN iekasēšanas apjoms samazinājās Madonas novadā (-0,4%), Jūrmalā (-1%), Rēzeknes (- 4%), Krāslavas (- 4,1%) un Ogres novadā (-13%).

Par problēmu, ka 2023. gadā pašvaldību ienākumu pieaugums atpalika no inflācijas lieluma, satraukumu pauda Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sarunās ar valdību. LPS 24. oktobra paziņojumā tās priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzsvēra: "Pašvaldībās nodokļu ieņēmumi ir bijuši mazāki par inflācijas apmēru. Šobrīd ir sasniegts tas slieksnis, kad pašvaldībām patiesi vairs nav līdzekļu, jo situācija no citiem gadiem atšķiras tieši ar būtisko izdevumu kāpumu, kas nav saistīta ar pašvaldību. Valsts prioritātei ir jābūt reģionālo atšķirību mazināšanai. Ja vēlamies pašpietiekamas pašvaldības, tad ilgtermiņā ir jābūt stabilam un prognozējamam finansējumam visās pašvaldībās un reģionos, kas saistīts ar likumā noteikto funkciju pildīšanu valstī kopumā, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, lai pašvaldības par saviem līdzekļiem varētu īstenot projektus, ieguldīt attīstībā un iedzīvotāju labklājībā."

Salīdzinot izdevumu pozīciju izmaiņas 2023. gada pirmajā pusgadā ar 2022. gada pirmo pusgadu, valsts pamatbudžetā un novadu un pilsētu budžetos kopā, var secināt, ka nodarbinātajiem, kuri saņēma algu no pašvaldību budžetiem, vidējais ienākumu kāpums bija lielāks, salīdzinot ar nodarbinātajiem, kuri saņēma atalgojumu no valsts pamatbudžeta. Atalgojums valsts pamatbudžetā šogad pirmajā pusgadā pret 2022. gada pirmo pusgadu pieauga par 9,7%, savukārt visu novadu un pilsētu budžetos kopā – par 19,7%.

Pašvaldību budžetos bija lielāks izdevumu pieaugums par preču un pakalpojumu pirkumiem. Izdevumi precēm un pakalpojumiem valsts pamatbudžetā šāgada pirmajā pusgadā pret 2022. gada pirmo pusgadu pieauga par 3,7%, savukārt visu novadu un pilsētu budžetos kopā tie pieauga par 25,3%. Valsts pamatbudžetā ievērojami pieauga izdevumi investīcijām, bet pašvaldību budžetos kopumā investīciju izdevumi un ieguldījumi pamatkapitālā samazinājās. Kapitālie izdevumi valsts pamatbudžetā šogad pirmajā pusgadā pret 2022. gada pirmo pusgadu pieauga vidēji par 45,5%, savukārt visu novadu un pilsētu budžetos kopā samazinājās par 1,2%.

Pašvaldības nodrošina sociālo aizsardzību

Vērtējot izdevumu sadalījumu atbilstoši funkcionālajām kategorijām, var secināt: lai gan 2023. gada valsts budžetā kā prioritātes tika deklarētas veselība, izglītība un sociālā aizsardzība, izdevumi veselībai valsts pamatbudžetā šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2022. gada pirmo pusgadu, samazinājās par 20,5%, savukārt visu novadu un pilsētu budžetos kopā (lai gan kopējais veselības izdevumu apjoms pašvaldībās nav nozīmīgs) pieauga par 8,2%. Izdevumi sociālajai aizsardzībai valsts pamatbudžetā šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 17,2%, savukārt visu novadu un pilsētu budžetos kopā izdevumi pieauga par 24,2%. Izdevumi izglītībai valsts pamatbudžetā šogad pirmajā pusgadā pret 2022. gada pirmo pusgadu pieauga par 11%, bet visu novadu un pilsētu budžetos kopā – par 18,6%.

Pašvaldības kopumā naudu tērē daudz atbildīgāk un vairāk atbilstoši sabiedrības prioritātēm, salīdzinot ar izdevumiem no valsts pamatbudžeta.

1. novembrī valdība akceptēja 2024. gada valsts budžeta projektu kopā ar to pavadošajiem likumprojektiem, un tagad tas iesniegts Saeimā. Līdzīgi kā 2023. gada valsts budžetā, arī nākamajā gadā valsts prioritātes būs drošība, izglītība un veselība.

Budžeta projekta sagatavošanas fāzē viens no lielākajiem problēmu jautājumiem bija pašvaldību finansēšana nākamajā gadā. Lai gan kompromiss starp LPS un valdību tika sasniegts, tomēr, kā liecina Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības informācija, vairāk nekā desmit pašvaldībām var nākties uz mēnesi slēgt pašvaldību iestādes. Īpaši sarežģīta situācijas solās būt Kuldīgas, Dobeles, Valkas, Madonas, Talsu, Balvu, Gulbenes, Alūksnes, Preiļu, Augšdaugavas un Rēzeknes novada pašvaldībā. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas