Jūs LOK sākāt strādāt pirms vairāk nekā trim desmitgadēm un 2020. gadā tikāt ievēlēts par tās prezidentu. Nesen, strauji aktivizējoties dažādu grupējumu cīņai par varu, publiskajā telpā uzvirmoja runas par iespējamo interešu konfliktu. Kaut sākotnēji tas nebija plānots, uzkarstot situācijai Latvijas sporta sabiedrībā, 26. maijā plānotajā LOK Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesijā iekļauts jautājums par prezidenta un ģenerālsekretāra atsaukšanu no amata. Kādas ir jūsu domas par to?
LOK vēsturē šāds ierosinājums nav tipisks, tomēr pašā sporta nozarē tas nav nekas jauns - atceramies nesenus notikumus volejbola, futbola, regbija un arī citās federācijās. Nevienam nav noslēpums, ka sporta nozares organizatoriskā struktūra ir sadrumstalota, bet pašam sportam vairākus gadus akūti trūkst finansējuma. Tika likvidēta ziedojumu sistēma, Covid-19 krīzes gadi un citi faktori nelabvēlīgi ietekmējuši finanšu apjomu. Tas lielā mērā ir iemesls tam, ka Latvijas sportā veidojās “pozīcija” un “opozīcija” un cīņa starp šīm pusēm ik pa laikam saasinās. Atsevišķiem sporta veidiem ir vēlme iekarot daudz labākas pozīcijas, bet sporta veidi, kas bijuši priviliģēti ar lielu papildus finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tiecas savu ietekmi un lobiju saglabāt.
Plašsaziņas līdzekļos jau izskanējis, ka it kā piedzīvoju atriebību par pieņemtajiem lēmumiem. Kāds ir “uzsildījis” jau labu laiku publiski pieejamu un neslēptu informāciju un pasniedzis to sev vajadzīgajā veidā un brīdī. Tādejādi sakrituši vairāki apstākļi. Paskatīsimies, kā to vērtēs federāciju vadītāji un gaidāmās Ģenerālās asamblejas dalībnieki, kādi būs secinājumi un skats nākotnē.
Kādas ir jūsu prognozes par gaidāmo uzticības balsojumu iznākumiem?
Runājot atklāti, es lēmumu jau esmu pieņēmis – trešdien, 17.maijā iesniegšu demisiju un pametu šo amatu. Līdz ar to Ģenerālajai asamblejai būs vairāk nekā nedēļa, lai sagatavotos darbam un saskaņotu viedokļus.
LOK viceprezidenta, ģenerālsekretāra un tagad arī prezidenta amatos kopā esat pavadījis trīs desmitgades – kopš 1992. gada. Noteikti gan daudz izdarīts, gan bijušas arī kļūdas.
Nekļūdās tikai tie, kuri neko nedara. Protams, ka kļūdas ir bijušas. Skatoties no šodienas skatupunkta, ģimenes locekļu iesaistīšanās komercdarbībā, kas tik cieši saistīta ar organizācijām, kurās darbojos, nebija pareiza. Neattaisnojos, bet tiešām tolaik nebiju plānojis jebkad izvirzīt savu kandidatūru LOK prezidenta amatam. Vēlos uzsvērt, ka nav notikušas kādas darbības ar LOK vai citu sportam domātu finansējumu. Turklāt ģimenes locekļu dalība lielākajā daļā no šīm kapitālsabiedrībām izbeigta vēl 2019. gadā. Kā jau minēju, informācija par šiem uzņēmumiem ir bijusi zināma sen, tomēr īpašu iemeslu dēļ tā tika īpaši izcelta tieši tagad. Jebkurā gadījumā kļūda tā ir, esmu to pieļāvis un nevairos no atbildības. Savā ziņā VID nesenais lēmums LOK valdes locekļus atzīt par valsts amatpersonām nāks par labu, jo ieviesīs precīzu rāmi darbam.
Vēlos vēlreiz skaidri un nepārprotami norādīt, ka mana sirdsapziņā ir tīra, neesmu pārkāpis nekādus normatīvos aktus un esmu centies veiksmīgi strādāt Latvijas sporta labā, kas, manuprāt, arī izdevies. Ja kādam ar šo esmu licies vilties, es atvainojos.
Situācija šādi eskalējās jūsu paša pieļauto kļūdu dēļ vai aiz muguras notiekošo cīņu iespaidā?
Žurnālists Raimonds Rudzāts bija aprakstījis četras valdošas interešu grupas un mans skats sakrīt ar šo analīzi. Es šobrīd esmu persona, kura nevienu īpaši neinteresē, interesē tikai krēsls, ko ieņemu, un LOK resursi. Labi redzams, ka notiekošais process ir organizēts un tiek vadīts. Protams, šīs manas kļūdas, ko pat vairāk gribētu saukt par skaidrojamiem faktiem, šiem cilvēkiem deva papildu iespējas.
Kādas vēl citas kļūdas esat pieļāvis?
Gribētu atgādināt faktisko situāciju. Iepriekšējā Ģenerālā asambleja notika 30. martā un, neskatoties uz to, ka jau pirms tam pilsētā runāja un gaisā virmoja runas par opozīcijas aktivitātēm, visi balsojumi par būtiskiem dienas kārtības jautājumiem – auditora, revīzijas komisijas, LOK 2023. gada budžeta un citi ziņojumi balsojumos tika vienbalsīgi atbalstīti. Un tas mani pārsteidza. Allaž kāds atturas, kāds ir pret, kamēr šeit bija viennozīmīgs balsojums par. Tātad saistībā ar darbu 2022. gadā biedriem nekādu jautājumu nebija. Arī diskusijas no tribīnes toreiz vairāk bija par sporta nozari un problēmām, kas ar organizāciju tieši nav saistāmas.
LOK prezidenta amatā esmu bijis krīzes komandas menedžeris. Uzņēmējdarbībā šādu menedžeru pienākumi ir ļoti vienkārši – atnākt, sakārtot sistēmu un aiziet. Covid-19, pārceltas olimpiskās spēles, Krievijas iebrukums Ukrainā, katra diena sākās ar ko negaidītu. Nācās pieņemt ātrus lēmumus, daudzos, pat nebūtiskos jautājumos tika prasīts LOK viedoklis. Vienlaikus veicām nozīmīgus sporta sistēmas modernizācijas soļus Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV), fokusējoties uz medicīnas pakalpojumu nodrošināšanu, bet sportistu finansēšanu nododot federācijām. Rezultātā ir iegūta platforma 230 sportistu sagatavošanai olimpiskā cikla laikā – stabila, sasaistīta ar valsts budžetu un ar pilnīgi jaunu kritēriju sistēmu. Lai to iedzīvinātu, bija nepieciešami divi gadi, bet šobrīd federācijas var izbaudīt jaunās priekšrocības, redzot, ka sistēma sportistus un sporta veidus aizsargā. Tas neapšaubāmi ir ieguvums.
Pareizs solis bija arī LOV iekļaut neolimpisko sporta veidu federāciju labākos sportistus. Pēc sezonas veikta sasniegto sportisko rezultātu analīze un jauno sportistu grupā uzrādīti augstāki rezultāti nekā federācijas un paši sportisti bija plānojuši. Šī jaunā, elastīgā sistēma ir pareizs virziens un perspektīvā summēsies arī augstos sasniegumos.. Tikai jādod iespējas strādāt. Kas trūkst? Adekvāta finansējuma. Ja gada inflācija ir 20% augsta, bet finansējums paliek tāds pats, de facto tas ir samazinājums.
Kā krīzes menedžeris aizejat ar labi padarīta darba sajūtu?
2021. gadā valsts budžeta programmā “Augstu sasniegumu sports” līdzekļi tika samazināti par vairāk nekā 500 000 eiro, bet, neskatoties uz to, mums izdevās pirms olimpiskajām spēlēm neskart sportistu finansējuma apmēru. Tai pat laikā rūpīgi pārskatījām administratīvos izdevumus, samazinot tēriņus. Šodienas situācija ir tam zināmas sekas, jo vecā sistēma tika salauzta, likvidētas dažas gadiem praktizētās privilēģijas. Valsts kontroles revīzija atzina, ka LOK piešķirtie valsts budžeta līdzekļi 2019. un 2020. gadā izlietoti atbilstoši plānotajam mērķim. Līdz ar to jā, esmu gandarīts par paveikto.
Ne tikai valsts finansējums labākajā gadījumā nepieaug, arī sponsori saruka.
2020. gadā nonācām situācijā, ka, neskaitot nemainīgos institucionālos partnerus - Izglītības un zinātnes ministriju un Olimpisko solidaritāti -, Latvijas Olimpiskajai komitejai bija palicis tikai viens liels sadarbības partneris. 2022. gadā noslēdzās arī Latvijas Valsts mežu stāsts. Lai piesaistītu komercuzņēmumu atbalstu, izstrādājām jaunu stratēģiju, kas bija vērsta divos virzienos – augstu sasniegumu sports un LOK sociālie projekti. Un pakāpeniski, soli pa solim mums izdevās uzrunāt un pārliecināt. Šobrīd mūsu sadarbības partneri ir Rimi, Circle-K, airBaltic, Clean R, LNK Industries, Latvijas Loto. Kopumā 12 partneri. Ar katru uzņēmumu strādājam ļoti individuāli, uzmanīgi un viņu ieguldījumu ļoti novērtējam. Daļa no šiem partneriem olimpiskajos gados ir saistīti ar olimpisko komandu, tiek atbalstīts mūsu gada nozīmīgākais pasākums Trīs zvaigžņu balva un sociālie projekti Olimpiskais mēnesis, Olimpiskā diena, Sporto visa klase, Personības akadēmija, arī Olimpiskais drafts, kam pašlaik meklējam papildus attīstības iespējas.
Stratēģiskais plāns mainījies no dažiem lieliem sponsoriem uz daudziem mazākiem?
Ja atskatīsimies vēsturē, lielie sponsori bija valsts kompānijas. Parādoties politiskajam uzstādījumam ar mums vairs nesadarboties, palikām situācijā, kad vajadzēja praktiski no nulles attīstīt sadarbību ar komercuzņēmumiem. Darbs tika paveikts un tagad LOK ir stabili partneri.
Šis uzstādījums bija no partijas, kas šobrīd vairs nav Saeimā?
Protams. Ja runājam par paveiktajiem darbiem, gribētu īpaši atzīmēt tieši LOK simtgadē diskutēto jautājumu par organizācijas juridisko likvidāciju, kas bija nonsenss. Tieši pirms Saeimas vēlēšanām tika veikta sasteigta, slikti argumentēta akcija mākslīgi izveidot vienotu sporta organizāciju, kas loģiski izgāzās. Esmu lepns, ka, pārliecinot olimpisko sporta veidu federāciju absolūto vairākumu, nosargājām savu Latvijas Olimpisko komiteju. Tā pastāv un pastāvēs arī turpmāk.
Tas ir pats svarīgākais mana darba rezultāts. Organizācija šobrīd ir sakārtota, spēcīga, ar sadarbības partneriem, un ieņem vadošo vietu Latvijas sporta sistēmā, varam to attīstīt tālāk, nu jau otrajā gadu simtā.
Jā, Sanda Riekstiņa vēlme mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām veikt milzīgas reformas tika apturēta, tomēr kopumā doma par LOK un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) apvienošanu joprojām ir aktuāla.
Šobrīd atturēšos to vērtēt. Domāju, ka teorētiski Latvijas Olimpiskajai komitejai, nemainot tās statusu un nosaukumu, pēc noteiktiem kritērijiem pakāpeniski varētu pievienot atsevišķas sporta federācijas. Tomēr tas nedrīkst notikt sasteigti. Šādam procesam pakāpeniski gājušas cauri vairākas valstis un tas ilgst nevis mēnešus, bet gadus. Ja redzams racionāls ieguvums, to, protams, var darīt, bet vispirms tam jābūt LOK biedru lēmumam. Uzskatu, ka LOK biedri – federāciju vadītāji, ir ļoti kompetenti šo analizēt..
Kādi piemēri ir citur pasaulē?
Pasaulē ir 205 nacionālās olimpiskās komitejas un 168 no tām tā arī sauc - attiecīgās valsts olimpiskā komiteja. Atlikušās 37 veido 11 dažādus modeļus. Konkrēti man simpatizē viens no šiem 11 modeļiem, kāds ir arī ASV un Kanādā, apvienojot olimpisko un paralimpisko komiteju, fokusējoties uz augstu sasniegumu sportu. Par šiem modeļiem ir iespējams diskutēt, tomēr jāskatās nevis uz krēsliem, ambīcijām un aizvainojumiem, bet ieguvumiem. Un pats galvenais, to noteikti nedrīkst darīt valsts institūciju iegribu vai spiediena rezultātā. Politiķi mainās, organizācijas paliek. Latvijas Olimpiskā komiteja ir iesoļojusi otrajā gadu simtā un turpmāk kļūs tikai vēl spēcīgāka.
Tātad uzskatāt, ka LOK un Latvijas Paralimpiskajai komitejai vajadzētu apvienoties?
Mans subjektīvs viedoklis ir, ka kā atsevišķa prioritāte jānodala augstu sasniegumu sports un pēc tam jāapvieno spēkus. Tādā gadījumā sistēmā ir iekļaujami arī paraolimpiskie sportisti, treneri, finansējums u.c., padarot viņus līdzvērtīgā statusā šobrīd LOV sastāvā esošajiem atlētiem. Noteikti jāizveido paraolimpiskais sporta centrs. Tad vismaz olimpisko un paraolimpisko spēļu jautājumā, mēs varētu cerēt, ka, valdot stabilitātei, būtu arī sasniegumi. Diemžēl tas laikam ir tikai mans un dažu domubiedru viedoklis, jo šobrīd joprojām plaši diskutē par citu ceļu – LSFP pievienošanu LOK.
Vai jums jau ir nākotnes plāni?
Pagaidām tos neatklāšu, taču visu savu pieredzi un zināšanas arī turpmāk veltīšu sporta attīstībai Latvijā.
Žoržs Tikmers
- LOK prezidents
- Olimpiskais vicečempions
- No 1992. līdz 2012. gadam – LOK viceprezidents
- No 1992. līdz 1994. gadam – Latvijas Sporta departamenta direktors
- No 1994. līdz 1998. gadam – Valsts kancelejas direktors
- No 1994. līdz 2002. gadam – Latvijas Biatlona federācijas prezidents
- No 2012. līdz 2020. gadam – LOK ģenerālsekretārs
- No 2020. gada 10. jūlija līdz 2023. gada 17. maijam – LOK prezidents
- Latvijas delegācijas vadītājs astoņās olimpiskajās spēlēs