Jansone, stāstot par IZM piedāvājumu jaunajam pedagogu atalgojuma modelim, skaidroja, ka liela nozīme ir arī efektīvam skolu tīklam, tomēr iepriekšējā periodā pašvaldībām nav izdevies ļoti sekmīgs darbs šajā jautājumā.
IZM pārstāve uzsvēra, ka par nepieciešamību efektivizēt skolu tīklu, liecina statistika par skolēnu skaitu.
"Piemēram, ir 17 vidusskolas, kur 10.-12.klasē ir mazāk nekā 20 skolēni. Ir vidusskolas ar astoņiem, deviņiem, desmit, 14 izglītojamajiem trīs klases kopā," atklāja Jansone.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) akcentēja, ka nedrīkstētu noliegt, ka Latvijas izglītības sistēmā naudas nav krietni mazāk nekā Igaunijā, taču vienlaikus ir zemākas algas. "Tas saistīts ar skolēnu proporciju un skolu tīkla efektivitāti," piebilda politiķe.
Muižniece arī atklāja, ka ir virkne skolotāju, kas strādā ar ļoti mazu slodzi. Piemēram, 21% skolotāju nedēļā strādā mazāk nekā 15 stundas. Tāpat ievērojami mazāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES) ir skolēnu un skolotāju proporcija. Piemēram, 92 skolās uz vienu skolēnu bija vien trīs līdz pieci skolēni, 269 skolās - pieci līdz 10 skolēni uz vienu skolotāju. Savukārt vidēji ES tie ir 14 skolēni.
Ministre akcentēja, ka mazās skolas ir ļoti dārgas un nedod iespēju pedagogiem strādāt pienācīgu darba stundu skaitu.