Likumprojekta autori gan akcentē, ka tā mērķis ir novērst monopola iespējas atkritumu apsaimniekošanas jomā un palielināt konkurenci atkritumu apsaimniekošanā visā valsts teritorijā.
Tajā pašā laikā nozares eksperti ir pretējās domās, norādot, ka grozījumi nevis uzlabos, bet pasliktinās situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Mazie atkal cietīs
Grozījumi tieši skars visus Rīgas iedzīvotājus, kuri to negatīvo ietekmi izjutīs vissāpīgāk, Dienai norādīja LASUA izpilddirektors Armands Nikolajevs. Politiķi, kuri virza šos ar nozari neizdiskutētos grozījumus, uzskata, ka tādējādi tiks sekmēta brīva konkurence Rīgas atkritumu apsaimniekošanā. ''Taču, mūsuprāt, likumprojekts politiķu piedāvātajā redakcijā nenodrošinās veselīgu konkurenci, bet gan gluži pretēji – tā tiks kropļota, negatīvi ietekmējot pašvaldības iedzīvotāju iespēju saņemt efektīvāko un labāko atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu,'' akcentē Nikolajevs.
Viņa viedoklim piekrīt arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Clean R valdes loceklis Guntars Levics, norādot, ka līdz šim nav veikta vispusīga un kvalitatīva izvērtēšana, ko iecerētie grozījumi patiesībā nozīmēs un izmaksās iedzīvotājiem jeb atkritumu radītājiem.
''Visticamāk, ieguvēji no šiem grozījumiem būs lielie uzņēmumi – lielveikalu ķēdes, loģistikas centri un ražotāji, taču reāli kopējās atkritumu apsaimniekošanas izmaksas operatoriem nemazināsies un tās nāksies kompensēt.
Šobrīd akūti iztrūkst konstruktīvas diskusijas starp likumdevējiem un nozares spēlētājiem, ekspertiem. Diemžēl patlaban ir vērojama situācija, ka, iespējams, ''ar labiem nodomiem'' tiek bruģēts ceļš uz elli. Diemžēl nevar izslēgt, ka pēc diviem trim gadiem nāksies konstatēt, ka atkritumu šķirošana realitātē ir samazinājusies, bet tarifi atsevišķām klientu grupām ne tikai nav mazinājušies, bet pat pieauguši. Ir gana skaidrs, ka cilvēki, kuri nestrādā nozarē, objektīvi nevar pārzināt visas specifiskās nianses un potenciālos riskus viena vai otra modeļa gadījumā, tādēļ nozare patiešām cer, ka likumdevēji tomēr ieklausīsies nozares ekspertu viedoklī, ņems vērā informāciju par potenciālajiem riskiem un beigās tomēr pieņems loģisku un visiem pieņemamu risinājumu,'' pauda G. Levics.
Arī Nikolajevs uzskata, ka lielākie ieguvēji no iecerētajiem grozījumiem likumā būs lielie uzņēmumi, kas ikdienā rada lielu daudzumu atkritumu, kas ir vērā ņemams arguments, lai cīnītos par zemāku atkritumu izvešanas tarifu. ''Zaudētāji būs vienkāršie iedzīvotāji, kas individuāli rada samērā maz atkritumu, jo īpaši tie, kas dzīvo privātmājās. Atkritumu apsaimniekotājiem šie klienti ir mazāk interesanti, jo to apkalpošana izmaksā dārgāk un tajā jāiegulda lielāks darbs, jāveido sarežģīta loģistika. Īpaši neizdevīgā situācijā būs tie, kas dzīvo tālu no pilsētas centra. Loģiski, ka atkritumu apsaimniekotājiem nav izdevīgi braukt lielus attālumus, lai iztukšotu dažus mazos konteinerus privātmājām, tāpēc pakalpojumu izmaksas būs augstas,'' prognozē LASUA izpilddirektors.
Levics uzskata, ka līdz ar iecerētajām likuma izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas operatoriem vairs nebūs finansiāli izdevīgi īstenot atkritumu šķirošanu, kas savukārt nozīmē, ka Latvija neizpildīs ES noteiktos normatīvus šajā jomā. ''Piemēram, Rīgā līdz 2019. gada otrajai pusei faktiski bija gana liela konkurence, jo tirgū darbojās četri uzņēmumi, taču tika sašķiroti tikai ap 10% galvaspilsētā radīto atkritumu. Tajā pašā laikā Latvijā šis rādītājs ir ap 30%. Piemēram, to pašvaldību teritorijās, kurās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus kā vienīgais operators sniedza atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAOO, atkritumu šķirošana ir daudz augstākā līmenī,'' akcentēja Clean R pārstāvis.
Šie dati būtībā ļauj nojaust, ka vairāku spēlētāju darbība konkrētā teritorijā nebūt automātiski nenozīmē, ka klientiem cenas būs zemākas un arī atkritumu šķirošanas rādītāji būs augstāki.
Jāizskauž starpniekmaksa
Nikolajevs arī atgādina, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošana, tāpat kā citi komunālie pakalpojumi, ir regulēta tirgus nozare, kurā būtiska loma piešķirta pašvaldībai. Turklāt jau patlaban atkritumu apsaimniekošanas jomā pastāv izteikta konkurence – līdz šim esot izsniegti vairāki simti atļauju atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanai. Savukārt konkurences moments izpaužas brīdī, kad pašvaldība izsludina atklātu iepirkumu konkursu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas savā starpā sacenšas, piedāvājot labāku tarifu, tajā pašā laikā izpildot pašvaldības prasības, tajā skaitā par pakalpojuma kvalitāti, atkritumu šķirošanas nodrošināšanu un pasākumiem vides aizsardzībā. Tieša tirgus regulācija ir arī mehānisms, kā nodrošināt pakalpojuma pieejamību pilnīgi visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no to sociālā statusa, īpašuma veida vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas. ''Atceļot šo regulāciju, pastāv liels risks, ka tiks pavērts ceļš neefektīviem, zemākas kvalitātes atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējiem. Pastāv arī varbūtība, ka ne visās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās varēs tikt nodrošināts atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums, jo nebūs komersantu, kas būtu gatavi to veikt atbilstošā kvalitātē un nepieciešamajā kapacitātē,'' uzskata LASUA pārstāvis.
''Runājot par augstajām atkritumu apsaimniekošanas izmaksām, ir vēl kāda būtiska nianse, par ko neviens vispār tikpat kā nerunā. Tiek aizmirsts, ka Rīgas iedzīvotāju vairākums dzīvo daudzdzīvokļu namos, kurus apsaimnieko namu apsaimniekotāji – gan privātie vietējie un ārvalstu uzņēmumi, gan pašvaldību uzņēmumi. Visai ierasta prakse jau kopš deviņdesmito gadu vidus, slēdzot līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem, ir paredzēt tā saukto inkasācijas maksu, proti, atkritumu apsaimniekotājs maksā namu apsaimniekotājam par to, ka viņš iekasē naudu no dzīvokļu īpašniekiem un uzņemas debitoru (nemaksātāju) risku. Pati par sevi šāda prakse būtu pieņemama, ja šī maksa būtu 3–5% apjomā no kopējā rēķina, tomēr atsevišķi apsviedīgi Lietuvas izcelsmes namu apsaimniekošanas uzņēmumi to ir pacēluši jaunā līmenī – 20–30% apjomā.
Būtībā – izvēloties atkritumu izvedēju, tiek izvērtēts nevis tas, kurš piedāvā zemāko pakalpojuma cenu, bet tas, kurš atmaksā lielāku maksu namu apsaimniekotājam, kas tādējādi iegūst brīvus līdzekļus jeb faktiski peļņu būtībā uz iedzīvotāju rēķina.
Tajā pašā laikā iedzīvotājiem lielie rēķini par atkritumu izvešanu tiek skaidroti ar atkritumu apsaimniekošanas lielajām cenām. Bet rezultātā atkritumu apsaimniekotāji šos faktiski savus zaudējumus ir spiesti kompensēt uz privātmāju iedzīvotāju rēķina, kas jau vēsturiski Rīgā maksā augstāko cenu par atkritumu izvešanu,'' skaidro Levics. Līdzšinējā prakse, kad pašvaldības sludina iepirkumus par operatora izvēli par vienādu cenu visiem iedzīvotājiem, faktiski ir izskaudusi šādu praksi pilsētās, kurās atkritumu apsaimniekošanas operators ir izvēlēts likumā noteiktajā kārtībā.
Savukārt Nikolajevs uzsver, ka līdz ar iecerēto grozījumu stāšanos spēkā nopietni tiks apdraudēta ES vides mērķu sasniegšana.
Viņš prognozē, ka, lai piedāvātu zemāku cenu, atkritumu apsaimniekotāji rosinās atkritumu radītājiem atteikties no konteineriem šķirotiem atkritumiem, kuri apsaimniekotājam jāizved bez maksas vai par samazinātu tarifu. ''Rezultātā iedzīvotājiem zudīs jau tā salīdzinoši vājā motivācija šķirot atkritumus. Jau 2018. gadā Latvija saņēma Eiropas Komisijas brīdinājuma ziņojumu par to, ka 2020. gadā Latvija var nesasniegt mērķi – pārstrādāt pusi no radītajiem sadzīves atkritumiem. Nav šaubu, ka, pasliktinoties situācijai Rīgā, kur tiek radīta aptuveni puse Latvijas atkritumu, nopietni tiks apdraudēta ES mērķu sasniegšana arī turpmāk,'' uzskata Nikolajevs.