Līdz ar izmaiņām benzīna cena palielināsies par trim centiem litrā, dīzeļdegviela – par vienu. Degvielas tirgotāju asociācijas prezidents Ojārs Karčevskis Dienai teic, ka patērētājiem tās ir lielas izmaiņas. "Budžeta gatavošanas procesā vērsāmies Ministru kabinetā, uzstājot uz to, lai izmaiņas degvielas cenās notiktu sinhroni visās Baltijas valstīs, kā arī Polijā, pretējā gadījumā patērētājs degvielas iegādei izvēlēsies kaimiņvalstis, nevis Latviju," skaidro Karčevskis un piebilst, ka līdz ar izmaiņām akcīzes nodoklī pie mums degviela maksās vairāk nekā Lietuvā, Igaunijā un Polijā. "Ja cilvēkam būs jāizvēlas, vai braukt iepirkties uz Jonišķiem (pilsēta Lietuvā) vai Rīgu, viņi izvēlēsies Jonišķus," asociācijas prezidents ieskicē, kādu ietekmi gaidāmie grozījumi atstās nākotnē. Viņš arī kritizē akcīzes nodokļa celšanas pamatojumu: "Viņi atsaucas uz to, ka tagad pasaulē degvielai ir zemas cenas un tāpēc ir īstais brīdis, kad celt akcīzes nodokli. Bet tad ir jautājums, kas notiks brīdī, kad pasaulē šīs cenas atkal pieaugs, un tas neizbēgami notiks."
Līdz šim degvielas akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai tika pārskatīts 2009. gadā, benzīnam – 2011. gadā, autogāzei – pērn. Finanšu ministrija (FM) aprēķinājusi, ka nākamgad ieņēmumi no šīm izmaiņām būs 12,5 miljoni eiro, 2016. gadā – 13,6 miljoni, 2017. gadā – 13,6 miljoni.
Jau nākamgad, palielinot akcīzes nodokli arī alkoholam, FM cer budžetā iegūt papildu 3,6 miljonus eiro, 2017. gadā šī summa paredzēta 5,9 miljoni, gadu vēlāk – 5,5 miljoni.
Akcīzes nodokli iecerēts celt no marta. Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Andrejs Strateičuks Dienai kritizē izmaiņas vairāk tāpēc, ka tās nav sabalansētas vienmērīgi pa dzērienu kategorijām. ''Samērīgs pieaugums saistībā ar izmaiņām ir visām alkohola grupām, izņemot stipros dzērienus. Visiem alkoholiskajiem dzērieniem cena celsies apmēram par četriem centiem, savukārt stiprajiem dzērieniem tie būs 33 centi. Šīs likmes savā starpā nav sabalansētas. Piemēram, ja salīdzinām likmes alum Latvijā ar vidējo Eiropā, mums tās ir krietni zemākas. Tajā pašā laikā stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem mēs esam krietni virs vidējā,'' skaidro Strateičuks. Uz jautājumu, kāpēc tāda atšķirība, viņš atbild bez minstināšanās – Latvijā esot ļoti spēcīgs alus lobijs. Strateičuks piemin zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS), kuram pieder alusdarītava, spēcīgi par nozari cīnās arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure. "Nav tā, ka citi alkohola sektori necīnās, bet tā ir sanācis, ka tieši alus nozarei politiskie sakari ir ļoti spēcīgi. Tā tas turpinās gadiem ilgi," secina asociācijas pārstāvis.
Asociāciju patlaban visvairāk uztrauc stiprā alkohola nākotne. No Baltkrievijas ievests nelegālais alkohols maksā apmēram četri eiro par litru, savukārt Latvijā akcīzes nodoklis kopā ar PVN vien jau veido septiņus eiro par pudeli. "Ja akcīzes nodoklis par alus pudeli būs apmēram 19 centu litrā un pretī stāvēs degvīns, kuram akcīzes nodoklis ir teju seši eiro, tā ir milzu atšķirība," salīdzina Strateičuks.
Kaut gan Veselības ministrija uzsver, ka cenu palielinājums motivēs mazāk iegādāties stipro alkoholu, asociācijā to apšauba. "Daļa pirks nelegālo, daļa pirks to, kas ievests no Krievijas un Baltkrievijas. Jau tagad daudzi ved no Vācijas un citām Centrāleiropas valstīm, jo tur jau tagad ir lētāk," norāda Strateičuks. Viņš stāsta, ka absolūtā alkohola izteiksmē 47% no visa alkohola patēriņa Latvijā ir alus, bet tajā pašā laikā ieņēmumi lielā alus lobija dēļ veido tikai 16%. Esot sajūta, ka stiprā alkohola ražotājus Latvijā cenšas iznīcināt. Patlaban ir atlicis vienīgi Latvijas balzams. Uzņēmums divas trešdaļas produkcijas eksportē, un asociācijas vadītājs pauž bažas, vai līdz ar grozījumiem eksportspēja nesāk ciest. Tādā gadījumā var iznākt, ka Latvijā vairs nav izdevīgi uzturēt ražošanu.
Visu Aļonas Zanderes rakstu Izmaiņas motivēs krāpties lasiet pirmdienas, 2. novembra laikrakstā Diena!