Varētu domāt, ka ikviens strādājošais iespēju doties atvaļinājumā gaida ar lielu nepacietību un to laikus arī plāno. Tomēr izrādās, ka daļa darbinieku atpūtu turpina miksēt ar darbu vai arī atvaļinājumu neizmanto pilnā apmērā, tā atsakoties no atvaļinājuma jēgas – atslēgties no darba pienākumiem, lai "uzlādētu baterijas" nākamajam darba cēlienam.
Marketwatch.com veiktā starptautiskā pētījumā noskaidrots, ka tikai 25% strādājošo ASV un citās pasaules attīstītajās valstīs izmanto atvaļinājumu pilnā apmērā. 61% no darbiniekiem atvaļinājuma laikā turpina strādāt, būdami sasniedzami telefoniski vai elektroniski, savukārt 17% pauž bažas, ka viņus atlaidīs no darba, ja viņi paņems atvaļinājumu. Pētījums rāda, ka tikai 51% amerikāņu izmanto viņiem pienākošos atvaļinājumu, savukārt 72% ķīniešu nav devušies atvaļinājumā vairāk nekā trīs gadus.
Latvijā situācija varētu būt līdzīga, spriež biznesa vadības, līderības pasniedzēja un trenere Kintija Barloti. Tomēr, pat ja šodienas vispārējā digitalizācija sniedz iespēju būt nepārtraukti pieejamam dažādu ar darbu saistītu jautājumu risināšanai, tas nenozīmē, ka arī atvaļinājuma laikā ir bez apstājas jātur roka uz darba pulsa.
Latvijas Darba likums paredz, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārajām nedēļām, kuru savukārt var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Tomēr lielākā daļa darbinieku, kas dodas atvaļinājumā, izvēlas to sadalīt, proti, izņemt atvaļinājumu vairākas reizes pa nedēļai vai dažām dienām, īstenībā nemaz lāgā neatpūšoties no darbiem, jo tas ir pārāk īss laika periods, norāda K. Barloti. Viņasprāt, minimālais laiks, kuru ieteicams veltīt atvaļinājumam, ir divas nedēļas – tas ir pietiekami, lai pilnībā atslēgtos no domām par darbu.
Atvaļinājuma laikā darbinieks atjauno savus iekšējos resursus, un tas ir nepieciešams pat visražīgākajiem un centīgākajiem darbiniekiem. Atpūties darbinieks ir daudz produktīvāks, savukārt spēju produktīvi darboties neuzlabo pārstrādāšanās vai pārliecība, ka panākumus biznesā vai karjerā var gūt, tikai smagi strādājot bez mitas. Lielā mērā aizņemtība un stress samazina spēju fokusēties un noteikt prioritātes, teic biznesa trenere. Arī regulāra virsstundu strādāšana ikdienā pamazām izsmeļ darbinieka spēkus un lielā daļā gadījumu norāda nevis uz viņa čaklumu, bet gan uz neprasmīgu laika menedžmentu, dzīves nesakārtotību vai pat haotisku personību.
Atvaļinājums nepieciešams arī uzņēmumu vadītājiem, apzinoties, ka arī viņi savus pienākumus uz laiku var deleģēt darbiniekiem. Tiesa gan, lai to sekmīgi varētu izdarīt, ir laikus jāiegulda savos darbiniekos un viņu attīstībā. "Nevajag baidīties pieņemt darbā stiprus un gudrus darbiniekus, kuri noteiktās jomās ir gudrāki par darba devēju. Tikpat būtiska ir arī pareiza un pārdomāta pienākumu sadale starp darbiniekiem," saka K. Barloti.
Iemesli, kāpēc strādājošie nevēlas doties atvaļinājumā, ir ļoti dažādi, viņa stāsta. Vienus māc sajūta, ka atrauties no darba nozīmē iesāktā projekta beigas, citi savukārt ir pārliecināti, ka bez viņiem vispār neviens neko neizdarīs pareizi." Tas ir t. s. neaizvietojamā cilvēka sindroms. Patiesībā visus šos darbiniekus vieno bailes būt ārpus darba, un arī šīm bailēm ir dažādi iemesli. Piemēram, ir cilvēki, kuri ikdienas darba rutīnā jūtas labi, un atvaļinājums viņiem rada stresu, jo tad nākas saskarties ar vides maiņu, nonākšanu sadzīves problēmu lokā u. tml. Citi tieši brīvdienās un atvaļinājumā visvairāk izjūt vientulību, savukārt darba laikā, dienu pavadot kolektīvā, to nejūt tik izteikti. Ir arī cilvēki, kuri jūtas laimīgi un piepildīti, tikai strādājot, un laika pavadīšana bez izmērāma mērķa šiem cilvēkiem šķiet tukša laika izšķiešana," K. Barloti raksturo, tomēr piebilst, ka darba devējs nevienu nevar sūtīt piespiedu atvaļinājumā, jo tas darbiniekā var radīt nepareizu priekšstatu par to, ka viņa pienesums uzņēmumā nemaz nav būtisks. Tas attiecīgi var mazināt viņa motivāciju. Ieteicamāks risinājums no vadības puses būtu atvaļinājuma grafika izveide, kurā pilnīgi visi darbinieki aicināti ierakstīt laiku, kad viņi vēlētos doties atvaļinājumā, un turēšanās pie šī grafika.