"Klimata pārmaiņu ietekmē mums ir jāsāk strādāt tajā virzienā, kādas kultūras un šķirnes audzēt. Sausuma un siltuma (ne slapjuma un aukstuma) virzienā ir jāstrādā visiem," teic Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa norāda, ka ir jāselekcionē savas kultūras un tās nevar vest tikai no ārvalstīm, jo mūsu klimats ir atšķirīgs. Piemēram, poļu tūjas un ābeles neaug pie mums, bet cilvēki bieži vien to nesaprotot.
"Lauksaimniecībā mums vajadzētu pārņemt Spānijas un Itālijas dārzeņu audzēšanu. Šīs valstis desmitgadēm ir bijušas galvenās Eiropas apgādātājas. Izskatās, ka tāds klimats, kāds bija pie viņiem pirms pārdesmit gadiem, būs pie mums. Un mums vajadzētu no tā mācīties un situāciju izmantot," uzskata Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Atduras pret naudu
Brīžiem pārmaiņas nav prognozējamas. Te var minēt pagājušās nedēļas vētru un pērkona negaisu, kas nodarīja lielu postu daudzās Latvijas vietās un ar kura sekām nāksies cīnīties vēl kādu laiku. "Skaidrs, ka klimats mainās, par to vairs nav jautājumu. Jautājums ir, ko mēs ar to varam iesākt un kā pielāgoties. Mums jāsaprot, kas ir jādara un kā jārīkojas," teic G. Gūtmanis.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 16. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!