Vitronic Baltica rīkojās negodprātīgi jau no līguma parakstīšanas brīža. Vispirms viņi uzstāja, ka vadītāji būtu jāsoda sākot no trīs pārkaptajiem kilometriem stundā, kas ir pieļaujamā fotoradara kļūda. Vēlāk viņi vēlējās piestādīt rēķinu valsts policijai jau brīdī, kad soda kvīts par ātruma pārsniegšanu autovadītājam izrakstīta nevis, kad tā apmaksāta, kā to nosaka līgums. Visbeidzot, lai slēptu savu neizdarību stacionāro radaru mērītaji vesti no vienas vietas uz otru. Tā imitējot to uzstādīšānu. No 160 līgumā paredzētajiem stacionārajiem fotoradariem uzstādīta vien piektā daļa – 27.
Žurnālists: "Vai nevajadzēja līgumu ātrāk lauzt?"
Ints Ķuzis, Valsts policijas priekšnieks: "Mēs to nevarējām izdarīt. Līgums bija sastādīts tā, ka bija jāiziet noteikti posmi. Daudziem šķita, ka mēs viņiem piedodam vai piesedzam, bet mēs vadījāmies no līguma nosacījumiem."
Līgums tika parakstīts tikai dažas dienas, kad amatu pameta iekšlietu ministre Linda Mūrniece, tā parakstītājs valsts policijas priekšnieks Artis Velšs arī vairs nav amatā. Vienīgā amatpersona, kas bija klāt pie līguma parakstīšanas un kas vēl aizvien strādā iekšlietu ministrijā ir valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Analizējot līgumu šķiet, ka tas sastādīts par labu Vitronic. Soda nauda par neizdarīto tiek noteikta tikai 0,001 procents. Līdz ar to soda naudās Vitronic Baltica pie vairāk nekā 11 milijonu latu projekta samaksājusi 28 tūkstošus. Līgums nosaka, ka tikai viena gada laikā no tā parakstīšanas dienas, ja stacionārie fotoradari nedarbojas, pasūtītājs tiesīgs izbeigt līgumu.
Pēc Jūrmalas taksistu domām Vitronic Baltica ar fotoradariem rīkojās kā ar savu īpašumu. Tas izpaudās šovasar Jaunā viļņa laikā, kad Dubultu prospektā vienmēr esošais fotoradars pazuda. Noņemti tikuši arī pārējie fotoradari.
Sergejs, Jūrmalas taksists: "Fotoradari pazuda uz veselu nedēļu. 100 procenti. To jums jebkurš taksists pateiks."
Andrejs Civians Jūrmalas polcijas priekšnieks: "Grūti komentēt kāpēc tika noņemts. Cilvēki jautāja kāpēc esot noņemti – teicām, ka neesam kompetenti."
Visa fotoradaru projekta ieviešanas laikā žurnālistiem tā arī nav izdevies sagaidīt komentāru no firmas īpašnieka Ērika Teilāna. Vairākkārt aizbildinoties ar to, ka atrodas Krievijā un vēlak solot paust savu viedokli par fotoradariem, pēc tam Teilāns vienmēr pazuda.
Latvijas auto moto biedrības prezidents Juris Zvirbulis uzskata, ka valsts jau sākotnēji fotoradaru projektu bija nolēmusi neveiksmei - fotoradaru konkursā par uzvarētājiem atzīstot tos, kas ņem vismazākos procentus no soda naudām. Tāpēc, lai nopelnītu, uzņēmējam fotoradari jāslēpj krūmos. Vēl viens absurds viņaprāt ir tas, ka valdība budžeta ieņēmumos ieplānoja soda naudu ieņemšanu.
Šobrīd ir divi fotoradaru attīstības scenāriji – pirmais, ka projektu turpina vācu firma Vitronic, kurai juridiski pieder Vitronic Baltija rīcībā esošie fotoradari. Otrā, ka fotoradarus pārņem valsts. Pašreizējais līgums nosaka, ka valsts var iekārtas pārņemt par vienu desmito daļu no preces vērtības. Tas gan ir spēkā, ja pēc pieciem gadiem beidzas līguma darbība. Šonedēļ uz valdības sēdi bija ieradies Vācijas Vitronic vienīgais īpašnieks Norberts Šterns. Viņš paust savu viedokli par to kādēļ Vitronic Baltica neizdevās izpildīt fotoradaru līgumu atturējās.
Šterns solījis mēneša laikā valdībai rakstiski iesniegt savu priekšlikumus par fotoradaru nākotni. Ļoti ticams ir scenārijs, ka Vitronic izteiks gatavību pārņemt
Ērika Teilāna saistības un pabeigt stacionāro fotoradaru izbūvi. Pie šāda scenārija vairāk kā trešadaļa soda naudu par ātruma pārkāpumiem nākotnē nonāks Norberta Šterna kabatā.
Šogad vien pēc fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem izsūtīti vairāk nekā 230 tūkstoši protokoli. Kopš Vitronic Baltica fotoradaru izvietoti uz ceļiem valsts soda naudās saņēmusi vienu milijonu 200 tūkstošus latu. Vairāk nekā 400 tūkstošus saņēmusi Ērika Teilāna kompānija. Tas gan ir daudz mazāk nekā viņi bija cerējuši.