Viņš norādīja, ka šobrīd tiek īstenots reģionu piesaistes plāns, kur ārstniecības iestādēs 30% no darbiniekiem drīkst būt rezidenti. Asociācijas vadītājs uzsvēra, ka pēdējo divu gadu laikā iestādēs, kurās šis projekts tiek īstenots, bijušas aizpildītas visas rezidentiem paredzētās vietas. Pēc viņa domām, tas varētu liecināt par situācijas uzlabošanos.
Vienlaikus Rācenis atgādināja, ka, lai rezidents kļūtu par pilntiesīgu ārstu, nepieciešami pieci līdz seši gadi, tādēļ uzlabojumi nevar notikt uzreiz. Tāpat viņš vērsa uzmanību uz to, ka nevar tikai paļauties, ka situācija atrisināsies pati no sevis. Viņaprāt, joprojām nepieciešams domāt par veidiem, kā piesaistīt jaunos speciālistus.
Pēc asociācijas vadītāja domām, jauno speciālistu vidū atalgojuma lielums ir tikai viens no vairākiem kritērijiem darba turpināšanā. Viņaprāt, topošajiem ārstiem ir svarīgs tehnoloģiju nodrošinājums, jaunāko metožu izmantošanas iespējamība, kā arī izaugsmes iespēju apzināšanās. Kā labu piemēru Rācenis minēja Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu Ventspilī, kura piesaista samērā daudz rezidentu un jauno speciālistu.
Tomēr viņš uzsvēra, ka par jauno ārstu piesaistīšanas rīku nevar izmantot "piespiedu" piesaistīšanu kādai noteiktai ārstniecības iestādei. "Manuprāt, šāda pieeja radīs tieši pretēju efektu, kas varētu novest pie tā, ka jaunie ārsti izvēlēsies nozares, kurās nav speciālistu trūkums vai vienkārši aizbrauks no Latvijas," pauda asociācijas vadītājs.
Rācenis uzsvēra, ka vairumā reģionālo slimnīcu darbinieku daudzums ir tāds, lai tikai nodrošinātu ikdienas darbu, nevis būtu gatavi krīzes situācijām. Pēc Rāceņa domām, šāda situācija izveidojusies arī Daugavpils slimnīcā, kura apturējusi plānveida operāciju veikšanu līdz 1.septembrim anesteziologu un reanimatologu trūkuma dēļ.
Jau ziņots, ka Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana.