KNAB deputāti vērsušies saistībā ar publiski pieejamo informāciju par Latvijas Covid-19 vakcinācijas plāna īstenošanu, kurā būtiska loma ir atvēlēta tieši Eiropā vēl nereģistrētajām AstraZeneca vakcīnām. Neskatoties uz to, ka Eiropas zāļu aģentūra kā pirmo akceptēja kompāniju Pfizer un BioNTech ražoto vakcīnu, Veselības ministrija (VM) bija pasūtījusi tikai apmēram 100 000 šī preparāta devu, lai arī jau tagad Latvijai būtu iespēja izmantot vismaz miljonu Pfizer vakcīnu devu. "Laikā, kad ik dienu veselības aprūpes sistēma cīnās par cilvēku dzīvībām, šāda valsts amatpersonu rīcība nav attaisnojama," iesniegumā uzsvēra politiķi.
Deputāti uzskata, ka VM publicētā informācijā par vakcinācijas stratēģijas ieviešanas plānu norādot uz valsts amatpersonu nolaidīgu rīcību vai apzinātu konkrēta ražotāja interešu lobēšanu.
Atbilstoši bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) publiski paustajam 2020.gada 31.decembrī lēmums par attiecīgo vakcīnu iegādi ticis balstīts uz speciālistu viedokli, atgādināja Feldmans. Citi publiski apgalvojumi liecina, ka Imunizācijas valsts padome (IVP), vērtējot vakcīnu iespējamos pasūtījumus, uz tās sēdēm nav aicinājusi citu kompāniju, izņemot viena ražotāja pārstāvjus. Politiķa ieskatā minētais fakts netieši apliecināts Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētājas Daces Zavadskas intervijā LTV1 raidījumā 15.decembrī.
Saskaņā ar IVP nolikumu tās uzdevums ir izvērtēt vakcīnu pasūtījumus un kopējo nepieciešamo vakcīnu daudzumu vakcinācijas kalendāra izpildei. Izvērtējot IVP 14.septembra darba sēdes protokolu, politiķis saskatījis, ka uz sēdi uzaicināti tikai kompānijas AstraZeneca Nordic-Baltic pārstāvji, skatot jautājumu par topošo vakcīnu, pieaicinot AstraZeneca Nordic-Baltic pārstāvjus Santu Bičkoviču-Vazdiku un Armandu Bisteru.
Pēc publiski pieejamās informācijas Latvijai sākotnēji bija pieejami 97 000 Pfizer un BioNTech ražotās vakcīnas devu, jo atbildīgā amatpersona esot atteikusies no lielāka pieejamā vakcīnas devu skaita, kaut šādu jautājumu Ministru kabinets nebija skatījis, norādīja politiķis. Ja ņem vērā, ka Eiropas Savienība sākumā bija vienojusies par 300 miljoniem BioNTech un Pfizer vakcīnas devu, Latvijai pēc iedzīvotāju skaita 97 000 devu ir neproporcionāli mazs skaits, līdz ar to Latvijas iedzīvotāji uz šo brīdi nav nodrošināti ar savlaicīgu vakcināciju pret Covid-19, kā tas ir ieviests citās valstīs, uzskata JKP.
Tā kā Eiropas Savienība bija vienojusies ar Pfizer un BioNTech ražotāju par vēl 300 miljoniem vakcīnu devu, Ministru kabinetam ārkārtas sēdē steidzami nācās pieteikties uz visām papildu BioNTech un Pfizer vakcīnas devām (līdz 1,4 miljoniem devu), kas radīs papildu izdevumus, jo iepriekš pieņemtie konkrētu valsts amatpersonu lēmumi vakcīnu iegādei ir neatbilstoši faktiskajai situācijai un rada pamatu pieņēmumam par valsts amatpersonu darbību un lēmumu pieņemšanu viena ražotāja interesēs (tā lobēšanu), veicot vakcīnu iepirkumu procedūru un iegādi, norādīja Feldmans.
"Valsts pārvaldes iestādei, kura veic savu darbību veselības aprūpes jomā, ir jādarbojas nepārprotami, precīzi ievērojot likuma normas, lēmumi ir jāpieņem savlaicīgi, nepieļaujot kavēšanos, lai tādā veidā negrautu iedzīvotāju uzticību valsts pārvaldei, kas jo īpaši ir vitāli svarīgi krīzes un ārkārtas situāciju laikā, kad runa iet par cilvēku dzīvībām un veselību," uzsvēra politiķis.
Ņemot vērā minēto, KNAB tiek lūgts veikt pārbaudi par atbildīgo amatpersonu iespējamām koruptīvām darbībām un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz plānoto vakcīnu pasūtījumu no ražotāja AstraZeneca Nordic-Baltic, kā arī padziļināti izvērtēt interešu konflikta iespējamību, pārbaudot, vai IVP locekļi nav pārstāvējuši farmaceitiskās firmas AstraZeneca Nordic-Baltic intereses, un padomes locekļu radinieki vai darījumu partneri nav saņēmuši atalgojumu, materiālas priekšrocības vai citu finansiālu atbalstu no farmaceitiskās darbības subjekta pēdējo 24 mēnešu laikā, it īpaši ņemot vērā to, ka atsevišķi IVP locekļi neiesniedz valsts amatpersonas deklarācijas.