Attiecībā uz pašvaldībām saglabāsies esošā kārtība, kādā valsts palīdz segt zaudējumus, viņa skaidroja. Proti, tās var pretendēt uz 70% kompensāciju no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Ja kopumā radītie zaudējumi pārsniegs 2% no pašvaldības gada izdevumiem, tad varēs pretendēt uz lielāku atbalstu, skaidroja ministre.
Vaicāta par Jūrmalas pašvaldības vēlmi tikt atbrīvotai no iemaksas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, lai šo naudu novirzītu vētras postījumu segšanai, ministre uzvēra, ka konceptuāli ir vienošanās šī fonda būtību patlaban nemainīt.
Vienlaikus budžeta sakarā būšot jārunā, cik liels ir valsts līdzfinansējums kopējā finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Lielāks valsts finansējums būtu ieguvums visām pašvaldībām, atzina Bērziņa. "Tās, protams, būs smagas sarunas kopumā par budžetu, bet drīzāk skatīsimies šādā virzienā," viņa teica.
Jau ziņots, ka 28.jūlijā un 29.jūlijā Latviju piemeklēja vētra, kas nodarīja plašus postījumus.
Jūrmalas pašvaldība varētu nosegt jūlija vētras radīto zaudējumu izmaksas saviem spēkiem, ja valdība ļautu tai nākamgad neveikt aptuveni 10,5 miljonu eiro iemaksu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, iepriekš norādījusi Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (ZZS).