Jūnijā ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,6% salīdzinājumā ar šī gada maijā sasniegtajiem 46,3%.
Augu valsts produktu eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 20,4 miljoniem latu jeb 2,3 reizes. Visvairāk augu valsts produktu eksportu ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums - par 24,4 miljoniem latu jeb 18,8 reizes. Jūnijā visvairāk kviešu, kviešu un rudzu maisījuma tika izvests uz Alžīriju - par 14,3 miljoniem latu, uz Franciju - par 4,8 miljoniem latu, bet uz Nīderlandi - par 4,3 miljoniem latu.
Jūnijā salīdzinājumā ar maiju satiksmes līdzekļu eksports pieauga par 4,5 miljoniem latu jeb 17,2%, koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 11,7 miljoniem latu jeb 11,3%, bet pārtikas rūpniecības ražojumu eksports samazinājās par 6,2 miljoniem latu jeb 11,3%. Jūnijā salīdzinājumā ar maiju satiksmes līdzekļu imports palielinājās par 14 miljoniem latu jeb 35,8%, metālu un to izstrādājumu imports pieauga par 5,8 miljoniem latu jeb 10,4%, bet tekstila un tekstilizstrādājumu imports samazinājās par 7,7 miljoniem latu jeb 22,5%.
Jūnijā nozīmīgākā Latvijas eksporta daļa - 69,9% bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm ar 16,6%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (16,8% no eksporta kopapjoma), Krievija (12,4%), Igaunija (12,0%), Vācija (7,6%) un Polija (5,3%). Nozīmīgākā Latvijas importa daļa - 82,0% bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm ar 9,4%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva (21,7% no importa kopapjoma), Vācija (11,9%), Polija (10,3%), Igaunija (8,4%) un Krievija (5,3%).
Gan eksportā, gan importā elektroierīču un elektroiekārtu straujo palielināšanos 2013.gada jūnijā salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju visvairāk ietekmēja tirdzniecība ar mobilajiem telefoniem. To eksporta pieaugums bija 9,5 miljoni latu jeb 2,3 reizes un importa - 7,9 miljoni latu jeb 86,0%. Savukārt dzelzs un tērauda eksports un imports būtiski samazinājās, sarūkot dzelzs un neleģētā tērauda stieņu eksportam par 21,7 miljoniem latu jeb par 92,7% un dzelzs atkritumu un lūžņu importam par 19,4 miljoniem latu jeb par 88,7%.