Jūrmala šogad aizvadījusi pirmo vasaru bez konkursa Jaunais vilnis, bet, sezonu novērtējot, uzņēmēji un pašvaldība atzīst, ka pilsēta ir lieliski pārorientējusies. Par to, ka Krievijas organizētais jauno mūzikas izpildītāju konkurss varētu vairs nenotikt Latvijā, baumas jau klīda vairākus gadus. Tomēr oficiāli par aiziešanu no Jūrmalas tika paziņots šī gada februārī. Lai gan sākotnēji uzņēmēji un nekustamo īpašumu pārstāvji prognozēja, ka bez Jaunā viļņa situācija Jūrmalā būs krietni vien grūtāka, izskatās, ka prognozes nav līdz galam piepildījušās. Aptaujātie uzņēmēji norāda, ka vasara ir aizvadīta pat ļoti labi. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), vērtējot tūrisma nozares sniegumu šogad, atzīmēja, ka Krievijā ir kritusies pirktspēja, tāpēc ir vērojams tūristu skaita sarukums no Krievijas, bet Jūrmalā nozare kopumā ir spējusi pārorientēties - tūristu pieplūdums pilsētā ir arī bez festivāla Jaunais vilnis.
Šogad jūlijā, augustā un septembrī tūristu skaits Jūrmalā pieaudzis par 17%, salīdzinot ar iepriekšējo vasaru. No kopējā tūristu skaita lielāko daļu – 80% – veidojuši ārvalstu viesi, bet piektdaļa kūrortpilsētas viesu bija no Latvijas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vislielākais ārvalstu tūristu skaita pieaugums kūrortpilsētā bijis no Lietuvas. Proti, kaimiņzemes viesu skaits pieaudzis par 95%, no Lielbritānijas tūristu skaits pieaudzis par 54,79%, no Somijas – par 46,48%, no Norvēģijas – par 43,35% un no Vācijas – par 40%. Jūrmala bijis arī populārāks atpūtas galamērķis Latvijas iedzīvotāju vidū – kūrortpilsētas naktsmītnēs apmetušies teju uz pusi jeb par 45,6% vairāk viesu no Latvijas, nekā tādā pašā periodā pērn. Tomēr dati rāda, ka no ārvalstu tūristiem joprojām lielākā daļa bija viesi no Krievijas (31,88%), kam seko kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija (kopā 20%), Ziemeļvalstis un Vācija.
"Tūristu skaita pieaugums ir mērķtiecīga darba rezultāts, ko veic pašvaldība un pilsētas tūrisma pakalpojumu nozares uzņēmēji, veicot tūrisma mārketinga aktivitātes stratēģiski svarīgajos tirgos. Uzņēmēji ir attīstījuši esošos un izveidojuši jaunus piedāvājumus un pakalpojumus. Esam spējuši piesaistīt ievērojami vairāk viesu no Skandināvijas, Vācijas un kaimiņvalstīm, par ko ir īpašs prieks," Dienas Biznesam norādījis Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS).
Kopš no Jūrmalas "skatuves" pazudis festivāls Jaunais vilnis, uzņēmēji nav krituši izmisumā, bizness turpinās. Kopumā var secināt, ka satraukumam nebija pamata, jo uzņēmēji strādājuši pie jaunu tirgu apgūšanas. Tūristu skaits no Krievijas samazinājies aptuveni par 30%, bet tajā pašā laikā tūrisma plūsma palielinājusies no ziemeļvalstu tirgiem – Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas.
Dzintaru koncertzāles vadītājs Guntars Ķirsis teic, ka jau bija pat aizmirsis par šādu festivālu. "Jā, Jaunā viļņa aiziešana ir ieviesusi izmaiņas koncertzāles dzīvē. Bet tās ir pozitīvas. Koncertzālei ir palielinājušies ieņēmumi. Par Jauno vilni vairs nedomājam," norādījis Ķirsis. Viņš skaidro, ka kopā ar Jauno vilni Jūrmalu pameta četri festivāli, kas katrs faktiski ilga nedēļu, tāpēc šī gada februāra sākumā izveidojās robs. Tomēr koncertzāle ir spējusi to aizpildīt un tajā pašā laikā panākt daudz plašāku un daudzveidīgāku programmu. "Mainījies arī tūrisma plūsmas raksturs un spektrs. Proti, šobrīd vairāk apmeklētāju ir no Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm, līdz ar to ir arī citas prasības," piebilst Ķirsis.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 14.decembra, avīzē Dienas Bizness!