Aizvien vairāk parādās tendence pat oficiālos dokumentos definēt, ka par aizdomīgu un iespējami nelikumīgu rīcību var tikt uzskatītas pat ikdienišķas darbības un darījumi, savukārt par pamatu nopietnām aizdomām par iespējamu iesaisti nelikumībās var tikt uzskatīta, piemēram, publiski pieejama informācija par kādu personu, nevis reāli pierādījumi, kas iegūti izmeklēšanas procesā. Turklāt šobrīd vērojama arī bīstama valsts vēlme mainīt ierasto un loģisko praksi, kad valsts tiesībaizsardzības iestādēm ir jāpierāda personas vaina. Patlaban redzami mēģinājumi pierādījumu nastu pārlikt uz ''aizdomās turamo'' – lai persona pati pierāda, ka nav vainīga. Tiesību speciālisti šo ideju uzskata par bīstamu signālu demokrātijai un nevainīguma prezumpcijas pastāvēšanai.
Izplūdusī terminoloģija
Izpētot Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādāto metodoloģisko materiālu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas un pazīmes, Diena secināja, ka atbilstoši tai par blēdi vai saistītu ar noziegumu pēkšņi var sākt uzskatīt teju jebkuru personu, kura lielākā vai mazākā mērā ir ekonomiski aktīva un ikdienā izmanto banku pakalpojumus finanšu darījumu veikšanai gan vietējā, gan ārvalstu tirgū.
Daļa metodoloģijā iekļauto pazīmju ir tik izplūdušas un plaši interpretējamas, ka par iespējamo skaidrošanos ar varu teorētiski var rēķināties ļoti daudzi dažādu finanšu un biznesa darījumu īstenotāji.
Vēl vairāk – ir atsevišķi punkti, kas ir gluži pretēji – nav plaši interpretējami, taču tieši tāpēc ir dīvaini jau pēc būtības, piemēram, ka pamats aizdomām par iespējamu blēdību naudas atmazgāšanas kontekstā ir tas, ka persona pērk vai pārdod nekustamo īpašumu. Nekādas papildu piebildes. A priori – pērc māju, tātad esi aizdomīgs!
Skaidrojot metodoloģisko materiālu, FID pārstāvji Dienai gan uzsvēra, ka ''tajā ietvertajām pazīmēm un indikācijām ir piemēra/iespējamās versijas raksturs, kas identificētas un apkopotas, pamatojoties uz nacionālo un ārvalstu institūciju praksē gūto pieredzi. Būtiski, ka saskaņā ar metodoloģisko materiālu un arī atbilstoši starptautiskajai praksei noziedzīgi iegūtu līdzekļu tipoloģiju veido konkrēts pazīmju kopums. Konkrētu – atsevišķu tipoloģiju un vēl jo vairāk – atsevišķu pazīmju identificēšana ne vienmēr var izraisīt pamatotas aizdomas par noziedzīgu darbību, bet tās var kalpot kā noderīgs kontroles rīks, lai atsevišķos gadījumos veiktu pastiprinātu uzraudzību vai piemērotu padziļinātu saturisku izpēti. Finanšu iestādes un citas institūcijas, veicot atbilstības uzraudzību, FID un tiesībaizsardzības iestādes, analizējot un vērtējot saņemto un papildus iegūto informāciju, neskata atsevišķas pazīmes atrauti no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju raksturojošās tipoloģijas, faktiem un apstākļiem, kas raksturo konkrētus darījumus vai darbības''.
Savukārt attiecībā uz Dienas pieminēto piemēru par nekustamā īpašuma pirkšanu kā iespējamu aizdomīgu darījumu FID norādīja, ka šī pazīme ir saistīta ar šajā pašā metodoloģijā pieminēto citu pazīmi. ''Noziedzīgi iegūti līdzekļi skaidrā naudā tiek ievesti pār Latvijas robežu un izvietoti Latvijas finanšu sistēmā vai izmantoti preču, pakalpojumu iegādei neatkarīgi no tā, vai līdzekļi uz robežas ir deklarēti. Šī tipoloģija var norādīt uz to, kādas noziedzīgas darbības var tikt īstenotas, lai legalizētu ārvalstīs izdarītu noziedzīgu nodarījumu rezultātā iegūtus līdzekļus, un tikai viena no šīs tipoloģijas pazīmēm ir darbības ar nekustamo īpašumu. Atrauti skatot minēto pazīmi, pilnīgi nepamatoti var rasties priekšstats, ka ikviena persona, kas veic darījumus ar nekustamo īpašumu, ir saistīta ar iespējamu noziedzīgu rīcību. Taču, skatot pazīmes kontekstā ar tipoloģiju (kā tas skaidrots metodoloģiskajā materiālā), par ko tās var liecināt, secināms, ka nebūt ne visas personas, kas veic darījumus ar nekustamo īpašumu, atbilst tipoloģijā minētajam aprakstam vai kādai no citām tipoloģiju raksturojošajām pazīmēm.'' Tomēr Dienai jāpiebilst, ka tik nepārprotami šīs un virkne citu pazīmju metodoloģijā nav uztveramas.
Nenoliedzami finanšu noziegumi ir daudz specifiskāki un daudz grūtāk izsekojami un atklājami nekā, piemēram, desas zādzība veikalā, kur blēdi jau uzreiz ''aiz rokas pieķer'' veikala apsargs.
Finanšu noziegumos pats būtiskākais ir savlaicīgi, maksimāli ātri veikt operatīvās darbības, tajā skaitā dažādu objektu kratīšanas, lai atrastu un iegūtu lietiskos pierādījumus, piemēram, datu nesējus, kur, iespējams, atrodams svarīgākais pierādījums – informācija par iespējamo noziegumu plānošanu, to vadīšanu un plāniem, kur, kā un uz kādu darījumu pamata tiks legalizēti nelikumīgi iegūtie materiālie labumi.
Tik tālu viss ir skaidrs, taču iepriekšējā teikumā arī parādās būtisks atslēgas vārds – iespējams –, kas gana daudzos izmeklēšanas gadījumos beigās arī mēdz nepārtapt reālos pierādījumos un notiesājošā tiesas spriedumā. Taču izmeklēšanas procesa laikā, piemēram, skaļajos iespējamas naudas atmazgāšanas skandālos plaši izskan''lietā iesaistīto'' juridisko personu – nereti arī banku – nosaukumi. Būtiski, ka šādu iespējamo noziegumu izmeklēšana nenotiek nedēļu, mēnesi un pat ne gadu. Šādas lietas mēdz vilkties daudzu gadu garumā, kas atstāj vairāk vai mazāk jūtamas sekas uz lietā figurējošo personu reputāciju.
Šķiet, tikai retais nebūs redzējis ziņas televīzijā vai lasījis interneta un drukātajos medijos par kārtējo iespējamo naudas atmazgāšanas skandālu, kurā ''figurē banka X'', ''banka X varētu būt iesaistīta...'' vai ''bankas X klienti caur bankas X kontiem pārskaitījuši...''.
Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška Dienai atzina, ka ir svarīgi izvēlēties sabiedrībai nozīmīgas vai par tādu uzskatītas informācijas pasniegšanas formu, tādēļ izvēle par labu apgalvojumam, pieņēmumam, pieļāvumam, minējumam vai netiešam norādījumam izdarāma atkarībā no šīs informācijas avota drošuma un ticamības pakāpes.
''Tādēļ ieteicams tekstā izmantot tādus izteiksmes modifikatorus kā ''iespējams'', ''varētu būt'', ''šķiet'', ''pirmšķietami'' un tamlīdzīgi, lai informācijas saņēmējam neradītu maldinošu iespaidu par attiecīgās ziņas saturu, bet gan pieļautu šādu iespēju. Īpaši uzmanīgi lietojami izteicieni ''saistīts ar'' (ko, kādu lietu) un ''iesaistīts'' (kādā lietā, darījumā). Mūsu ieskatā tos var droši izmantot, ja informācijas sniedzēja rīcībā ir pamatoti un pierādāmi fakti, kurus pretējā puse, visticamāk, centīsies atspēkot,'' skaidro valodas eksperts.
Turpretī vārdam ''figurēt'', pēc Timuškas paustā, gan nav negatīvas nozīmes konotācijas, kā tas redzams attiecīgajā Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā. Vārda ''figurē'' nozīme ir ''būt klāt, piedalīties'' vai ''tikt nosauktam, pieminētam''.
''Tātad vispārīgs apgalvojums ''persona X vai banka Y figurē uzņēmuma Z lietā'' vērtējams kā neitrāls, ja nav konkretizēts, kādā statusā šī persona vai banka figurē – liecinieka, cietušā, aizdomās turētā, apsūdzētā vai vēl kādā citā statusā. Šāds apgalvojums pilnīgi noteikti nav uzskatāms ne par fiziskas vai juridiskas personas cieņu aizskarošu vai tās reputāciju graujošu, ne arī par neslavas celšanu šai personai,'' uzskata Timuška.
Reputācijas beigas
Mūsdienu finanšu tehnoloģiju pasaulē gan legāli, gan nelegāli finanšu darījumi pārsvarā notiek elektroniski, tajā skaitā izmantojot arī tradicionālo banku pakalpojumus. Ir zināmi pietiekami daudzi gadījumi, kur nelikumīgi darījumi nav bijuši iespējami bez bankas ierindas vai augsta līmeņa darbinieku ziņas, bet atsevišķos gadījumos pat tiešas līdzdalības vai apzinātas ''acu pievēršanas'' uz ''sarkanās lampiņas'' iedegšanos kāda darījuma īstenošanas procesā. Tādēļ jau daudzus gadus sabiedrība ir pieradusi dzirdēt gan tiesībsargu, gan politiķu, gan arī mediju sniegto informāciju par kādu personu vai personu grupu iespējamiem finanšu noziegumiem, kur nereti arī ''izpeld'' konkrētas bankas nosaukums, ar kuras sniegto pakalpojumu starpniecību notikuši finanšu darījumi procesos, kuri nonākuši tiesībsargu redzeslokā.
Taču ik reizi līdz ar bankas nosaukuma parādīšanos publiskajā telpā saistībā ar tiesībsargu izmeklētu iespējamu finanšu noziegumu arī sākas būtiskas reputācijas problēmas bankai, kura, ļoti iespējams, vispār nav zinājusi par šādu notikumu, kur nu vēl runāt par līdzdalību.
Taču vārds ir izskanējis publiski, bet gadījumā, ja beigās pēc daudzu gadu nogurdinoša izmeklēšanas procesa, par kuru ik pa laikam arī publiski parādīsies informācija ar apzīmējumiem ''banka saistīta ar...'' un ''joprojām figurē'', izrādīsies, ka banka tomēr nekādā veidā nav bijusi iesaistīta noziegumā, sabiedrības apziņa šo pēdējo – attaisnojošo – spriedumu sadzirdēs ļoti nosacīti. Tajā pašā laikā tehnoloģiju laikmetā informācija ar frāzi ''banka saistīta'' interneta dzīlēs saglabāsies vēl ļoti ilgu laiku. Sabiedrības atmiņas kontekstā sekas bankas reputācijai var raksturot, pārfrāzējot kādu senu teicienu: ''Vai nu banka apzagās, vai banku apzaga, vairs īsti neatceros. Taču zādzībā tā bija iesaistīta.'' Reputācijas sejā rēta paliks. Un ļoti ilgi.
Pēdējos gados vērojama konstanta tendence valstij uz banku un faktiski jebkuras juridiskas personas pleciem uzkraut lielu daļu atbildības par iespējamo nelikumību atrašanu, fiksēšanu un tālāku ziņošanu kontrolējošajām struktūrām. Banku gadījumā visspilgtāk šo nastu raksturo slavenais sauklis ''Pazīsti savu klientu''. Būtībā šis it kā nevainīgais un pirmajā brīdī šķietami loģiskais pienākums patiesībā sevī slēpj ne tikai lielu apjomu darbību, kas bankai jāveic teju katra klienta izpētei, bet arī ar dažādiem normatīvajiem aktiem paredz ļoti nopietnu atbildību ar sliktākajā scenārijā sagaidāmajām ļoti lielām finansiālām sekām. Proti, bankai jāvelta milzīgs laika un cilvēkresursu apjoms, lai ik dienu kontrolētu un analizētu klientu finanšu darījumus, naudas kustību, tās galamērķi, darījuma veidu, regularitāti u. c. Darbu gan atvieglo tehnoloģijas, kas automātiski uzrauga procesus un aizdomīgā brīdī ieslēdz tā saukto sarkano brīdinājuma lampiņu.
Taču ik dienu notiek tūkstošiem, miljoniem, pat miljardiem darījumu, kuros tiek pārskaitītas lielākas vai mazākas summas. Tiesa, 50 vai 100 miljonus vienā piegājienā pārskaita vai vismaz mēģina pārskaitīt ne katru dienu. Taču pieredzētie gadījumi liecina, ka noziedzīgie elementi nemēdz netīro naudu pārskaitīt šādā apjomā vienā reizē. Arī tiesībsargu stāstītais apliecina, ka blēži izmanto daudz rafinētākas metodes, lai apmānītu bankas un uzraugus un sekmīgi īstenotu savu noziedzīgo plānu. Te arī parādās lielākais bankas risks – ja bankas sistēma fiksē un izķer blēdi un ziņo uzraugiem, lielākajā daļā gadījumu informācija par pieķerto krāpnieku publiski pat neparādās – tā nogulst tikai tiesībsargu ikgadējā anonīmajā statistikā par atklātajiem finanšu noziegumiem konkrētā periodā. Tomēr, ja finanšu noziegumu atklāj tiesībsargi vai mediji, ''iesaistītās bankas'' vārds ''dzīvojas'' uz mediju pirmajām lapām nedēļām ilgi. Taču jau atkal – ir ļoti iespējams, ka banka var būt tieši iesaistīta aizdomīgā darījumā, bet var būt arī tieši neiesaistīta un izmantota tikai kā instruments.
Trausla robeža
Augstāk pieminētie apzīmējumi būtībā var nozīmēt jebko, jo realitātē bankas figurē un ir saistītas ar teju ikvienu procesu mūsdienu finanšu pasaulē – gandrīz katram ekonomiski aktīvam cilvēkam ir konts bankā (ja vien ''kapitālā remonta'' eiforijas kontekstā tas vēl nav slēgts), tādēļ banku eksistence mūsdienu pasaulē pati par sevi nekādā mērā nenozīmē automātiski noziedzīgas darbības. Tomēr pēdējo gadu notikumi rāda tieši pretējo – aizvien vairāk pieaug tendence lielu daļu atbildības par teju jebkurām nelikumībām publiskajā telpā piedēvēt tieši bankām. Taču, pēc šādas analoģijas vadoties, ''pie lielā zvana'' būtu karami arī citi specifisko pakalpojumu sniedzēji. Piemēram, būtu jāsoda un publiski jākaunina gāzapgādes uzņēmums gadījumā, ja kāds neadekvāts vai pretlikumīgu nodomu vadīts indivīds izmantotu gāzi noziedzīgu nodomu īstenošanai. Tieši tāpat būtu jāsoda un publiski jākaunina tie komunikāciju operatori, kuri, piemēram, ''figurē'' lietā par telefonkrāpniekiem – jo ar telefonkrāpnieka lietu taču arī kaut kādā mērā ir ''saistīts'' konkrēts operators, no kuram piederošā tālruņa numura blēdības īstenojis krāpnieks.
Tāpēc šī trauslā un reizē ļoti izplūdusī robeža starp ''banka ir saistīta'' un ''banka nav saistīta'' ir savā veidā gan izaicinājums, gan atbildība tiem, kuri sava amata kompetences ietvaros sniedz publisku informāciju vai komentē jebkurus ar finanšu noziegumiem saistītus notikumus, kuros ''figurē un nefigurē'' bankas.
Šie jautājumi nav viennozīmīgi interpretējami, jo tikai smagas un garas izmeklēšanas finālā kļūs skaidrs, vai banka, kas ir saistīta ar tiesībsargu atklātu finanšu noziegumu, ir līdzvainīga vai tomēr konkrētu blēdīgu rīcību ķēdē kā līdzdalībnieks nefigurē.
Iespējams, vienkāršākais risinājums šādos gadījumos, informējot par finanšu noziegumu, būtu informācijas beigās iekļaut atrunu, ka banka, kuru blēži izmantojuši finanšu nozieguma īstenošanai, nevar tikt automātiski uzskatīta par līdzvainīgu noziegumā.
Līdzīgu praksi jau izsenis izmanto daudzas tiesībsargājošās iestādes. Proti, ikvienas informācijas apakšā ir rindkopa, kurā tiek norādīts, ka tikai galīgais tiesas spriedums ir pamats saukt personu par vainīgu. Piemēram: ''KNAB vērš uzmanību, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus KNAB uzsver, ka jebkurā kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.''
Peramo zēnu meklēšana
Nenoliedzami tas, kādos apmēros pasaulē notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, izmantojot visdažādākos veidus un mehānismus, ir iemesls tam, kādēļ pēdējo gadu laikā ir kardināli pastiprināta cīņa ar finanšu noziegumiem. Sekojot pasaules lielvaru rīcībai un aizrādījumiem, arī Latvijā pavisam nesen piedzīvojām – kā politiķiem labpatika to ambiciozi apzīmēt – finanšu nozares ''kapitālo remontu'', kura ietvaros tika saradīts milzums dažādu prasību un noteikumu, kas galvenokārt skar bankas. Proti, savā ziņā netieši atzīstot savu mazspēju cīnīties ar noziedzīgo pasauli, valsts vara galveno atbildību finanšu noziegumu primārajā atklāšanā ir uzvēlusi bankām. Faktiski pašreizējie normatīvi banku biznesu ir padarījuši tik ievainojamu un reizē sarežģītu, ka nereti – lai izvairītos no potenciālām nepatikšanām un tām gandrīz vienmēr sekojošām sāpīgām finanšu sankcijām – bankas pat teju pie mazākajām aizdomām labāk slēdz pa kāda klienta kontam un pārtrauc sadarbību. Rezultātā – kaunināšanai publiskajā telpā tiek izlikts ''sliktās'' bankas nosaukums, uzsverot, ka tieši bankas ''neadekvāti pārspīlētās'' rīcības dēļ tiek grauta uzņēmējdarbība. Taču bankas vadību var cilvēciski saprast – ir mazāk sāpīgi zaudēt labu un līdz šim drošu klientu un attiecīgi arī no viņa apkalpošanas gūtos ienākumus, nekā jauno prasību dēļ uzņemties, iespējams, ļoti augstas pakāpes reputācijas risku un kādā brīdī nokļūt ziņu virsrakstos: ''Banka X saistīta ar iespējamu naudas atmazgāšanas skandālu''. Turklāt ziņu virsraksti var būt vēl sāpīgāki, piemēram, par specoperāciju bankā X saistībā ar iespējamām nelikumībām. Specoperācija notikusi, banka ''iesaistīta'', bet izmeklēšana turpinās un izmeklēšanas interesēs plašāka informācija netiek sniegta. Punkts. Patiesībā – komats, jo šīs ziņas publiskajā telpā parādās ar tēmu ''banka X saistīta ar iespējamu noziegumu, par kuru plašāka informācija izmeklēšanas interesēs netiek sniegta''.
Ir grūti saprast, ar kādu motivāciju tiek veidots fons, kurā atbildīgas automātiski ir bankas, nevis klients, un tieši ko slēpj konkrētā iesaiste.
Šāda valsts pieeja ir kaitīga, pat bīstama, jo nevainīguma prezumpcija šādā brīdī tiek izmesta pa logu, un zināmā mērā sabiedrībā tiek kultivēti un veicināti dažādi apšaubāmi apstākļi, kuros šādi apgalvojumi nodara neatgriezenisku kaitējumu uzņēmējiem, pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbībām ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju patiesībā nav nekāda sakara.
Kā jau iepriekš uzsvērts, izteiciens ''iespējams, ir iesaistīts'' ir tikpat bezjēdzīgs apzīmējums kā ''iespējams, nav iesaistīts''. Piemēram, ko juridiski un morāli nozīmē frāze ''figurē Magņitska lietā''? Taču publiskajā telpā, tajā skaitā masu medijos, šādas frāzes skan teju kā apsūdzības, daudzu cilvēku prātos ar notikumu saistītajai personai piešķirot gandrīz aizdomās turētā statusu. Bet reputācijas jautājums uzņēmumiem, tajā skaitā bankām, ir ļoti būtisks.