Fragments no intervijas:
Kā jūs vērtējat Latvijas un Krievijas attiecību veidošanos, kas ļoti ietekmē gan jūsu nozari, gan visu ekonomiku kopumā un tātad arī patēriņu?
Domāju, ka vienmēr ir svarīgi uzturēt pragmatiskas attiecības ar kaimiņiem. Te nav svarīgi, vai tā ir Igaunija, Krievija, vai Baltkrievija. Mēs esam kaimiņi, un mums ir jābūt abpusēji cienošām pragmatiskām attiecībām. Ja mēs atrastos Portugāles platuma grādos, mums par to nebūtu jārunā, bet mēs atrodamies kaimiņos un attiecības ar Krieviju mums ir jāveido, politiski jābūvē. Mēs vienkārši nevaram tās nebūvēt un aizmirst, ka mums kaimiņos ir tik liela valsts. Tāpēc es uzskatu, ka attiecības ar Krieviju ir ļoti svarīgs jautājums ne tikai Latvijas ekonomikai, bet arī Latvijas valsts nākotnei un attīstībai.
Kā jūsu ekspremjera kapacitāte var palīdzēt šo attiecību veidošanā?
Neesot politikā, ir grūti veidot politiskās attiecības. To tomēr dara oficiālā vara, oficiālā valdība.
Un mana kapacitatāte ir realizējama tikai tik daudz, ka es šos cilvēkus pazīstu un esmu ar viņiem sadarbojies. Bet ietekmēt politiskos procesus – es uz to nepretnedēju nekādā veidā, tas ir pašreizējās politiskās varas uzdevums.
Vai ES un ASV attiecību saasināšanās ar Krieviju ir uz ilgiem gadiem, vai uzlabošanās ir iespējama pārskatāmā nākotnē?
Visi mēs esam ieinteresēti, lai šīs attiecības normalizētos. Nedomāju, ka pasaulē ir kādi politiķi vai spēki, kas gribētu aukstā kara atkārtojumu. Tas būtu pilnīgs neprāts. Katrā ziņā ir jāatrod kādi saskarsmes un sarunu punkti, par kuriem var vienoties. Jo šobrīd tā izskatās tāda grūstīšanās par ietekmi lielajā pasaules politikā. Kā mēs redzam, tad Krievija ir atgriezusies kā spēcīgs oponents, un šī grūstīšanās ir sākusies. Vislabāk būtu, ja tā tiktu izbeigta un atrasti šie saskarsmes punkti.
Tas ir jautājums – uz kādu attiecību fona Latvijas gāzei nākamajos gados nāksies strādāt ar Krieviju?
Domāju, ka tas ir svarīgi ļoti daudzām lielajām Latvijas kompānijām. Gan valstij piederošām, gan privātām, kas darbojas starptautiskā tirgū. Ir ļoti būtiski, lai tu darbotos stabilā, prognozējāmā vidē, nevis miglainā situācijā, kad nezini, kas tevi rīt sagaida. Ir vienalga, vai tas ir Latvijas dzelzceļš, vai tie ir mūsu tranzītuzņēmumi, ostas, tas pats Latvenergo, kas lielā mērā ir integrēts ar Krievijas energosistēmu. Šīs attiecības ir ļoti būtiskas, un es būtu priecīgāks, ja būtu pilnīgi skaidra un saprotama nākotne. Katrā ziņā stabila, nevis tāda, ka mēs varam sagaidīt pārsteigumus no dienas uz dienu.
Vai sankciju politika varētu skart arī šo jomu, kas skar gāzi?
Redziet, līdz šim tas nav noticis. Krievija ir ļoti liels spēlētājs Eiropas enerģētikas tirgū, un Eiropas valstīm kaut kādā veidā uzsākt cīņu šajā sfērā ir ļoti sarežģīti. Ja jau to atlika malā pašā sākumā kā neaizskaramu jautājumu, domāju, ka tā tam vajadzētu arī palikt.
Visu interviju ar jauno Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti lasiet pirmdienas, 24.augusta, avīzē Dienas Bizness!