Sūdzas par sētu
«Tās ir tikai pēdējās,» Saeimas deputāte Ilma Čepāne (Vienotība) savā kabinetā noliek uz galda pabiezu vēstuļu žūksni. Tās sūtītas viņai kā Saeimas deputātei, vēl viena kaudzīte ar iesniegumiem, kas adresēti I. Čepānei kā Juridiskās komisijas priekšsēdei, esot blakus kabinetā.
Uz visām vēstulēm sūtītāji saņemot atbildes, lai arī vairākas no tām, ko deputāte parāda arī Dienai, acīmredzami nav deputātes kompetencē. Piemēram, viņa saņēmusi sūdzību par nozagtu sētu ar nelielu zīmējumu, kurā ilustrēts sētas nozagšanas process. Kāda kundze deputātei vaicā, vai viņa nevarot noskaidrot, kāpēc gāzes skaitītājs griežas tik ātri. Vēstulē, kuru rotā liels uzraksts sarkaniem burtiem «deokupācija», kāda kundze raksta, ka veltījusi savu brīvo laiku, lai izpētītu, kur Krievijā ir brīvas darbvietas, un nu varot piedāvāt adreses, kur izsūtīt Latvijas krievus. Kāds iedzīvotājs lūdzis risināt jautājumu par kontrabandu uz Somāliju, vēl cits sūdzējies, ka viņa dzīvoklī nāk smaka no kaimiņa ventilācijas.
Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), kuram kā individuālam deputātam iedzīvotāji vēstules sūta visbiežāk, tās varot sagrupēt trīs kategorijās. Pirmajā esot domubiedri un atbalstītāji, kuri dalās viedokļos par jautājumiem, ko partija virza. Otrajā ietilpstot cilvēki, kuri ar kaut ko nav apmierināti, trešajā - tie, kuriem palīdzēt nav Saeimas deputātu kompetencē. Arī Reformu partijas priekšsēdis Valdis Zatlers sarunā ar Dienu saņemtās vēstules grupē: palīdzības lūgumi, ieteikumi, kā vadīt partiju, tā dēvētie lielie projekti - «nācijas glābšanas projekti, ekonomiskās attīstības projekti, pat konstitūcijas projekti», ko cilvēki paši uzrakstījuši -, esot arī tālāk virzāmi ieteikumi likumu grozījumiem.
Norāda uz robiem
Cik liela daļa no deputātu saņemtajām vēstulēm ir konstruktīvas iniciatīvas, kas materializējas likumu grozījumos? «Mazāk nekā puse,» diplomātiska ir Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība). Arī V. Zatlers norāda, ka tādu ir «pamaz, bet tādas tomēr ir». Lielākoties cilvēki rakstot par savām iecerēm, kuras kavē īstenot kāds normatīvais akts, un lūdz ko mainīt, «lai tās nejēdzības nebūtu». Reizēm cilvēki tā tiešām palīdzot «izķert» likumu nepilnības. «Kamēr nav sūdzību, neredzam problēmu,» saka deputāts Andrejs Klementjevs (SC), kurš Dienai nosauc vairākus konkrētus piemērus, kad iedzīvotāji palīdzējuši atrast robus sociālo lietu jomā.
Daudzi iedzīvotāji pie tautas priekšstāvjiem meklējot palīdzību jautājumos, kuros deputāti specializējas Saeimā vai savā iepriekšējā profesionālajā darbībā. A. Klementjevam iedzīvotāji lūdzot skaidrot dažādus lēmumus sociālajā sfērā, un viņš uzskata: «Tas ir pilnīgi normāli, ja uzdod jautājumus pirmavotam.» V. Zatleram cilvēki lūdzot palīdzību medicīnas jautājumos, un viņš arī cenšoties palīdzēt, iesakot, kur labāk vērsties, vai dažkārt nomierinot cilvēkus, kuri uzskata, ka viņus nepareizi ārstē.
Grūtāk klājoties I. Čepānei, kurai kā juristei un atbildīgās komisijas priekšsēdei cilvēki mēdzot izteikt neīstenojamus lūgumus, piemēram, prasot iejaukties kādā tiesvedības procesā vai prokuratūras izmeklēšanas darbībā, kas nemaz nav iespējams. I. Čepāne saņēmusi arī lūgumus sastādīt prasības pieteikumus tiesai. Daļa cilvēku ierasto deputātu apzīmējumu «tautas kalps» uztvēruši pārlieku burtiski, jo esot visai kategoriski - ja es tevi ievēlēju, tev ir pienākums man palīdzēt. Vairāki uzrunātie deputāti stāsta, ka bieži saņem lūgumus ziedot naudu - pat zobiem un zelta kāzu jubilejas galdam. Lūgumi pēc finanšu līdzekļiem sevišķi pastiprinoties priekšvēlēšanu laikā.
Reizēm iekustinot
Cilvēki, kuri vēršas pie deputātiem, esot dažādi - gan tādi, kas neniekojas ar saziņu ar zemāka ranga amatpersonām, gan tādi, kas savākuši biezas dokumentu mapes, jo jau vērsušies vairākās citās iestādēs. V. Zatlers stāsta par kādu kungu, kurš par savu taisnību cīnās jau 10 gadu, un, «ja uz to paskatās objektīvi, viņam vispār ir taisnība».
Ja jautājums nav deputātu kompetencē, viņi tos mēdzot pārsūtīt atbildīgajām iestādēm. Piemēram, ja kāds pie Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēža Augusta Brigmaņa vēršas ar Zemkopības ministrijas kompetencē esošu jautājumu, viņš mēdzot piezvanīt ministrijas atbildīgajam speciālistam un lūdzot satikties ar iedzīvotāju. Deputāti nenoliedz, ka reizēm iestādes tiešām izdodas iekustināt, ja jautājumu pārsūta deputāts, citādi iestādes bieži vien nekaunoties «atrakstīties». Taču reizēm cilvēkam nemaz nevajagot deputāta iesaistīšanos problēmas risināšanā, pietiekot, ka viņš kādam var izstāstīt savu problēmu.
V. Zatlers nenoliedz, ka bieži vien deputāti tiešām varētu palīdzēt cilvēkiem, bet problēmu esot pārāk daudz un risināt tās visas vienlaicīgi esot bezcerīgi. «Faktiski tas ir deputāta pienākums - izvēlēties no visiem tiem, ko tev raksta, kādus trīs četrus un tos arī neatlaidīgi novest līdz galam,» teic politiķis.
Neuzliks jumtu
I. Čepāne uzskata, ka cilvēki ir vairāk jāizglīto par Saeimas funkcijām, jo radies iespaids, ka liela daļa iedzīvotāju nezina, «ka Saeima ir likumdevējs un ka Saeimas deputāts nevar palīdzēt uzlikt jumtu, atdot nozagto sētu vai novērst piesārņojumu kādā vietā». V. Zatlers piekrīt, ka sabiedrība būtu jāizglīto par likumdevēja darbu un tas būtu jāsāk jau skolas vecumā. Lai arī nereti vēstuļu saturs nav saistīts ar Saeimas deputātu kompetencē esošiem jautājumiem, S. Āboltiņa uzsver, ka nav pret iedzīvotāju aktivitāti: «[Mana] ziņa nav - neraksti. Tik un tā līdzdarbojies visos iespējamos veidos.»
Uz visām deputātiem adresētajām vēstulēm, kas atbilst Iesniegumu likuma prasībām, arī tiekot atbildēts. Vienmēr nav jāatbild pašam deputātam, to var darīt arī persona, kuras kompetencē ir šis jautājums, frakciju konsultanti, palīgi, atzīst Valsts prezidenta juridiskais padomnieks Edgars Pastars. Ne uz katru iesniegumu arī jāreaģē, piemēram, ja tas ir klaji aizskarošs, to var arī atstāt bez izskatīšanas, paredz likums. Augstākās tiesas Senāta šī gada februāra spriedums liecina, ka teorētiski Saeimas deputātiem ir tiesības neatbildēt uz vēstuli, ja tā ir vēršanās pie likumdevēja, lai tas rīkotos politikas, nevis valsts pārvaldes jomā. «Tā kā saziņa ar vēlētājiem ir deputāta politiskās darbības sastāvdaļa, tās rīcības pareizības pārbaude nav tiesas ziņā. Tās pareizību un efektivitāti novērtē vēlētājs, izmantojot savas vēlēšanu tiesības,» teikts spriedumā.
(Vairāk par šo tēmu lasiet 14.septembra laikrakstā Diena)