RPIVA Studentu parlamenta iesniegumā teikts, ka Ķīļa rīcība ir destruktīva, jo viņš: „ar savām runām publiskajā telpā aicina jauniešus nestudēt Latvijas augstskolās; ar savu darbību apzināti veicina sabiedrībā nicinošu attieksmi pret augstāko izglītību; nestrādā, lai veidotu stratēģiski pārdomātu izglītības politiku un nesadarbojas ar jomas profesionāļiem; manipulē ar starptautisko ekspertu komisiju veiktā vērtējuma starprezultātiem un aicina mazināt valsts valodas lietojumu augstākajā izglītībā.”
Akadēmijas sabiedrisko attiecību un informācijas nodaļas vadītāja Ligita Āzena paskaidroja, ka RPIVA nolēmusi atbalstīt savus studentus, jo respektē viņu viedokli. „Procesi ir jāsakārto, bet tam jānotiek saprātīgi, lai augstskolām ir vieglāk strādāt, nevis speciāli jāgrauj to prestižs sabiedrības acīs. Un šajā ziņā mēs esam solidāri ar saviem studentiem,” stāsta RPIVA pārstāve, norādot, ka ministra rīcība un daži paziņojumi tiešām liekot šaubīties par viņa publiski deklarētajiem motīviem. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem tam esot manipulācijas ar Augstākās izglītības padomes pētījuma rezultātiem.
„Vispirms tiek speciāli nopludināti nepabeigta pētījuma dati tieši laikā, kad augstskolās notiek studentu uzņemšana. Tad sabiedrībai tiek piedāvāts kaut kāds novienkāršots pētījums, kas skaļi tiek dēvēts par „stingrāku”, lai gan patiesībā 62 vērtēšanas kritēriju vietā atstāti vien 17. Tomēr skumīgākais ir tas, ka neviens jau neiedziļinās, ka šim projektam bija pavisam cits mērķis, proti, pāriet no programmu akreditācijas sistēmas uz virzienu akreditācijas sistēmu, tādā veidā samazinot izmaksas un birokrātiju. Tā vietā mums tagad gluži kā franču revolūcijas laikā ir kaut kādi vienkāršoti nosacījumi „galvu ciršanai” un destruktīvi paziņojumi, ka Latvijas augstskolās labāk studēt nevajag. Piekritīsiet – šīs darbības nav gluži tas, ko Latvijas augstskolas sagaida no kompetenta un atbildīga izglītības un zinātnes ministra,” senāta lēmumu un akadēmijas pozīciju skaidro Ligita Āzena.