Resoriskās pārbaudes gaitā KNAB iepazinās gan ar iestādes rīcībā esošiem, gan ar papildus iegūtiem dokumentiem, kā arī iesaistīto personu paskaidrojumiem.
KNAB pārbaudē nekonstatēja faktus, kas liecinātu par publiskas personas institūciju darbinieku, tostarp, valsts amatpersonu koruptīvām darbībām vai rīcību interešu konflikta situācijā.
KNAB secināja, ka amatpersonas nav izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikumā, proti, nav pārsniegušas dienesta pilnvaras, ļaunprātīgi izmantojušas savu dienesta stāvokli vai ņēmušas kukuli.
Ņemot vērā minēto birojs 9.martā pieņēma lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu.
Jau vēstīts, ka pirmajā iepirkumā, līdz 2020.gada 19.novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 Pfizer vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 vakcīnu devu iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000.
Saistībā ar vairākiem BioNTech un Pfizer vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kur Latvija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) rosināja disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta (NVD) Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško.
Lai gan dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka "viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi," sacīja ministrs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) LTV jau janvāra beigās izteicies, ka "kādi mūsu sistēmā strādājošie cilvēki" pieņēmuši lēmumu atteikties no lielākas BioNTech un Pfizer vakcīnu devu piegādes, lai gan ražotājs bija piedāvājis piegādāt vairāk nekā 800 000 vakcīnu.
Premjers toreiz par šādu rīcību pauda sašutumu, jo viņam šāds lēmums nav saprotams.