KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušās LDz valdes amatpersonas panāca jaunas izpildinstitūcijas izveidi, lai saņemtu ievērojami lielāku amata atalgojumu, prēmijas un piemaksas par tādu pienākumu veikšanu, par kuriem tām jau bija noteikta un izmaksāta atlīdzība.
Jau ziņots, ka šī izmeklēšana saistīta ar laiku, kad LDz valdes priekšsēdētājs bija Edvīns Bērziņš. Tolaik LDz bija izveidota prezidentu padome, kuru Satversmes tiesa bija atzinusi par nelikumīgu, tomēr šī padome tā arī netika likvidēta.
Balstoties uz šīs padomes darba regulējumu, Latvijas dzelzceļa bijušajiem vadītājiem varēja izmaksāt lielas kompensācijas, kad 2019.gada vidū ar viņiem tika izbeigtas darba attiecības. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajām amatpersonu deklarācijām, beidzot pildīt amata pienākumus, Bērziņš tika saņēmis kompensāciju 250 000 eiro apmērā, bet valdes loceklis Aivars Strakšas - 200 000 eiro apmērā.
2020.gada sākumā satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) vērsās ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, kas sāka kriminālprocesu un pirmstiesas izmeklēšana tika uzticēta KNAB. Linkaits toreiz portālam Lsm.lv tika norādījis, ka Satiksmes ministrija tiesībsargājošajās iestādēs vērsās saistībā ar Bērziņam un Strakšam izmaksāto kompensāciju apmēru.
Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka bijušās amatpersonas, iespējams, laika posmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 18.augustam ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā un nelikumīgi guva papildu ienākumus par savu tiešo pienākumu pildīšanu.
Amatpersonu gandrīz sešu gadu garumā īstenoto noziedzīgo darbību rezultātā Latvijas dzelzceļš nodarīts kopumā 1 553 896,83 eiro mantiskais zaudējums.
Tagad Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kā procesa virzītājam jālemj par apsūdzību celšanu.