Iepriekš vairāki deputāti norādīja, ka prasība pēc jurista kvalifikācijas nepamatoti sašaurinot pretendentu loku, jo, piemēram, esot daudz spējīgu cilvēku ar ekonomista vai finansista izglītību, kas darbojas vadošos amatos tiesībsargājošajās iestādēs.
Savukārt citi tam oponēja, norādot, ka KNAB priekšnieka darbs esot ļoti specifisks un tam nepieciešamas labas juridiskas zināšanas.
Atbalstītie grozījumi likumā paredz, ka KNAB priekšnieka amata konkursu rīkos Ministru kabinets, kas izveidos nepolitisku un likumā noteiktu kandidātu vērtēšanas komisiju piecu cilvēku sastāvā. To vadītu Valsts kancelejas direktors, bet tās locekļi būtu ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs un Drošības policijas priekšnieks vai arī šo amatpersonu deleģēti pārstāvji.
Ministru kabinets arī ar saviem noteikumiem noteiktu konkursa izsludināšanas kārtību, kandidātu pieteikšanās kārtību un citas tehniska rakstura detalizācijas.
KNAB vadītāja amatam būs nepieciešama amatam atbilstoša pieredze - vismaz trīs gadi vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. Netiks prasīta obligāta pieredze izmeklēšanas vai operatīvajā darbā.
Deputāti iepriekš neatbalstīja KNAB pārstāvju priekšlikumu, ka biroja vadītāja amata kandidātiem būtu jābūt iepriekšējai pieredzei korupcijas apkarošanā, jo tas nepamatoti sašaurinātu pretendentu loku.
Tāpat pagaidām nolemts no likuma izslēgt prasību, ka KNAB priekšnieka amata kandidāts iepriekš nav iesaistījies politiskās partijās, jo Satversmē cilvēkiem šādas tiesības ir paredzētas. Darbība politiskajā spēkā būtu jāpārtrauc pēc apstiprināšanas amatā.
Grozījumi paredz, ka KNAB vadītājam būs jābūt nevainojamai reputācijai.