"Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un shēmošanas metodes, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, arī mēs, 4finance, vēlamies pasargāt un informēt mūsu klientus, lai viņi nenonāktu krāpnieku nagos. Ceram, ka klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību brīdinājumiem un paziņojumiem, kuri tiek plaši atspoguļoti medijos, sociālajos tīklos, uzņēmumu mājas lapās. Mēs uzņēmumā esam izstrādājuši iekšējo procedūru krāpniecisku gadījumu novēršanai, kā arī veicam ikdienas monitoringu aizdevumu pieteikumiem, un, ja, izvērtējot riskus (ņemot vērā uzņēmuma iekšējos nosacījumus), klienta pieteikums nonāk statusā "aizdomīgs", papildus veicam biometrisko datu un identifikācijas datu pārbaudi," pieredzē dalās un ieteikumus personīgo datu pasargāšanai sniedz Agnese Masa, 4finance klientu apkalpošanas daļas vadītāja.
Frāzes, uz kurām neuzķerties
Ja vēl sākotnēji telefonkrāpniekus bija iespējams identificēt pēc numura, kas nav reģistrēts Latvijā, vai sarunā izmantotās svešvalodas, kur nereti tika izmantota krievu valoda, tad pašlaik situācija ir kļuvusi vēl nopietnāka. Tas tamdēļ, ka tagad telefonkrāpnieki izmanto robotizētus zvanus jeb Text to Speech tehnoloģiju, un runā latviešu valodā.
Frāzes, kas visbiežāk izskan, lai iegūtu personas datus:
-
Jūsu konta pārskatā parādās aizdomīga rakstura darījumi. Vai Jūs esat veicis šos pārskaitījumus?
-
Nosauciet savu interneta bankas lietotāja numuru, lai varam Jūs identificēt!
-
Uz Jūsu telefona numuru tiks nosūtīta saite, lūdzu, ievadiet tur nepieciešamos datus!
-
Lai apstiprinātu Jūsu identitāti, mums nepieciešams Jūsu naudas pārskaitījums uz kontu, ko nosūtīsim!
Nereti šie zvani tiek veikti ārpus darba laika – agri no rīta vai vēlu vakarā, un liek ātri veikt krāpnieka norādītās darbības, apgalvojot – ja tās netiks īstenotas, varat zaudēt savus datus vai pat naudu. Tādos gadījumos ir jāizbeidz saruna un ir jāsazinās ar pakalpojumu sniedzēju, izmantojot oficiālo tālruņa numuru, ko noteikti var atrast pakalpojuma sniedzēja mājaslapā. Tādējādi pārliecināsieties, vai zvanītājs gadījumā nav tiešām bijis krāpnieks – labāk viens papildu zvans, nekā dažu sekunžu laikā piedzīvoti zaudējumi.
Ir gadījumi, kad krāpnieki zvana un piedāvā ieguldīt uzņēmumu akcijās vai kriptovalūtā, aicina noformēt aizdevumu vai atsūtīt bankas datus, lai varētu noformēt aizdevumu it kā klienta vietā. Plānojot ieguldīt naudu akcijās vai kriptovalūtās, vispirms aicinām pārliecināties, vai uzņēmums patiešām eksistē un rūpīgi iepazīties ar visu pieejamo informāciju pirms savu naudas līdzekļu investēšanas.
Dažkārt viltvārži zvana, piedāvājot darbu un aicinot iemaksāt noteiktu naudas summu zvanītāja kontā vai atsūtīt bankas konta, personas datus. Pirms darba attiecību uzsākšanas nav nepieciešams nodot savus bankas konta datus vai veikt pārskaitījumu darba devējam. Ja tomēr šāda nepieciešamība rodas, jāpārliecinās, ka tam ir juridisks pamatojums, un jāparaksta vienošanās, ka iemaksātā naudas summa tiks atgriezta.
Darbības, ko neīstenot
Par bankas datiem runājot, nekad nevajag apstiprināt aizdomīgus darījumus ar savu SMART ID vai kodu kalkulatoru. Finanšu iestādes speciālists nekad nelūgs nosaukt piekļuves paroles vai apstiprināt darījumus ar SMART ID vai kodu kalkulatoru, kurus cilvēks pats nav ierosinājis.
Ja runa ir par parolēm, tad nereti izvēlamies vienkāršāko ceļu – vairākās platformās izmantojam vienu un to pašu paroli. Ja dati vienā no šādām vietnēm tiks izkrāpti vai arī pats būsiet ievadījis savu paroli neuzticamā vietnē, tad ļaundaris vienā paņēmienā iegūs pieeju vairākām svarīgām platformām. Lai pasargātu savus datus, ieteicams – a) paroli mainīt vismaz reizi trīs mēnešos; b) izmantot dažādas paroles; c) platformās, kur tas iespējams, izmantot divu soļu verifikāciju (lietotājvārda un paroles ievadīšanai tiek pievienota vēl kāda metode, piemēram, verifikācijas koda apstiprināšana telefonā).
Cita pieeja, kā trešās puses piekļūst datiem, ir sūtīt e-pastus, sms, ziņas Facebook vai citā sociālo tīklu platformā, pat arī WhatsApp un Signal, aicinot ātri reaģēt, sūtīt vai ievadīt savus datus nezināmas izcelsmes vietnē. Tas, kam šādos gadījumos ir obligāti jāpievērš uzmanība – cikos ziņa ir atsūtīta (oficiāli šādas ziņas nesūta nakts stundās), vai ziņā pievienotā saite nešķiet aizdomīga vai ziņa sūtīta no uzņēmuma oficiālās Facebook lapas vai e-pasta, piemēram, tiek izmantots G-mail konts, vai saņemtajā ziņā nav gramatikas kļūdu.
Lielākoties ziņas autors adresātam darbības liek veikt steigā, uzreiz, neļaujot savu rīcību apdomāt. Ja saņemtajā ziņojumā var novērot jebko no augstāk aprakstītā, noteikti būtu jāsazinās ar šī pakalpojuma sniedzējiem – tiem, no kuriem it kā šī informācija ir saņemta, piemēram, bankas, pašvaldības, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji vai tamlīdzīgi. Atcerieties, ka šaubu gadījumā jūs nebūsiet nepieklājīgs, bet apdomīgs, tāpēc nebaidieties pārtraukt sarunu vai veltīt ilgāku laiku, lai noskaidrotu detaļas. Saziņai ar pakalpojumu sniedzējiem izmantojiet oficiālos komunikācijas kanālus, kas lietoti iepriekš vai kas pieejami oficiālajā uzņēmuma, pakalpojuma sniedzēja mājaslapā.
Saites, uz kurām neklikšķināt
Viens no veidiem, kā piekļūt finanšu līdzekļiem vai personas datiem, ir gadījumos, kad savus datus ievadām īpaši izveidotā krāpnieciskā vietnē. Kā tas var notikt? Vienkārši. Krāpnieks var būt izveidojis vietni, kas vizuāli izskatās identiska lapai, kuru vēlējāties apmeklēt. Tajā ievadāt savus datus – lietotājvārdu, paroli, iespējams, vēl kādu informāciju, kas tiek konkrētajā brīdī pieprasīta. Kā neuzķerties?
Ir jāpievērš uzmanība tīmekļa vietnes nosaukumam jeb adreses sākumam – https – kas apliecina to, ka dati šajā lapā tiek šifrēti. Gadījumā, ja adrese sākas ar – http – tas savukārt norāda uz pretējo, un informācija, kas tiek ievadīta šajā tīmekļa vietnē, ir viegls guvums krāpniekiem. Tomēr šī arī nav 100% garantija tam, ka dati būs drošībā. Arī datu zagļi zina par šo, tāpēc vienmēr pirms savu datu ievades ir ieteicams pārbaudīt konkrēto tīmekļa vietni – vai ir atrodama kontaktinformācija, personas vai organizācijas nosaukums, kas šo lapu administrē, vai informācija tiek ievietota regulāri, vai internetā ir pieejamas kādas atsauksmes par šādu vietni, lapu, veikalu, pakalpojumu sniedzēju. Nereti krāpnieki izmanto tieši lielas atlaides, zemas cenas, neticamas dāvanas, lai piesaistītu lietotāju uzmanību.
Otrs veids, kā sniedzam krāpniekam pieeju saviem datiem – aizdomīgu lietotņu lejupielāde. Nekādā gadījumu savā datorā nevajag atsaukties uz krāpnieku aicinājumu lejupielādēt aizdomīgas programmas, kā piemēram Anydesk, ar kuras palīdzību krāpnieki attālināti var pieslēgties ikviena cilvēka datoram. Jāatceras, ka neviens licencēts pakalpojumu sniedzējs nekad attālināti nepieslēgsies klienta datoram un neveiks darbības klienta vietā.
Datu aizsardzība ir visas sabiedrības rūpes – gan uzņēmēju, gan darbinieku, gan banku, gan nebanku aizdevēju, gan ikviena, kurš dzīvo mūsdienu sabiedrībā. Visbiežāk neaizsargātākās sabiedrības grupas ir tās, kas ikdienā tik aktīvi neizmanto internetu un nav pietiekami informētas par dažādajiem krāpniecības riskiem. Tāpēc ir svarīgi aizsargāt ne tikai savus datus, bet arīdzan ar šāda veida informāciju dalīties ar plašāku sabiedrību, piemēram, pārpublicējot savos sociālajos tīklos informāciju par drošības aspektiem, kas ļauj pasargāt savus datus. Soļi, kuri būtu jāveic, ja šķietami esat saskāries ar krāpnieku:
-
Sazinieties ar konkrētā pakalpojuma sniedzēju. Pārliecinieties, vai oficiālais pakalpojumu sniedzējs tiešām iepriekš ir veicis konkrētās darbības.
-
Nomainiet autorizācijas informāciju – paroli, lietotājvārdu, visu iespējamo konkrētajā situācijā. Ja krāpnieciskais atgadījums ir skāris finanses – sazinieties ar banku, lai bloķētu maksājumu, kontu vai maksājumu karti.
-
Apkopojiet informāciju par notikušo un ziņojiet par notikuma apstākļiem Valsts policijai.