Viņš skaidroja, ka, ņemot vērā izgāzušos mēģinājumu virzīt šādu iniciatīvu portālā Manabalss.lv, ideja tiks mēģināts īstenot referenduma veidā. Ar šādu piedāvājumu tika rosināts atgriezties pie 1919.gadā pastāvējušās kārtības izglītībā.
Kā novēroja LETA, uz ceturtdienas pēcpusdienā notiekošo protesta akciju bija sanākuši aptuveni 500 cilvēku. Viņiem līdzi, kā ierasts, bija plakāti, kas vēstīja par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītās reformas potenciālo ļaunumu. Protests notika muzikālā pavadījumā, daudziem sanākušajiem līdzi bija balti baloni ar tajos iekšā ieliktu gaismiņu.
Akcija, kas šoreiz nodēvēta par Gaismas gredzenu, sākās pie IZM ēkas, bet pēc tam protestētāji kolonnā devās uz Rīgas pili. Tur viņi pauda neapmierinātību ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa bezdarbību mazākumtautību problēmu risināšanā. Tika pausts viedoklis, ka Vējonis nobijās brīdī, kad politiķi noraidīja viņa priekšlikumu par mazākumtautību statusa turpmāku nepiešķiršanu jaundzimušajiem.
Tālāk protestētāji atkal virzījās iekšā Vecrīgā, gandrīz pie katras Ziemassvētku egles izkliedzot saukļus un aicinājumus gāzt izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (Vienotība). Doma laukumā protesta dalībnieki nedaudz uzkavējās pie Ziemassvētku tirdziņa, kur viņi izpelnījās vairāku tirgotāju nosodījumu par savu rīkoto akciju.
Pēc tam krievu skolu aizstāvji devās atpakaļ līdz IZM ēkai, kur atkārtoti izkliedza savus saukļus, aicinot novākt rokas no krievu skolām un gāzt Šadurski. Protests noslēdzās turpat, pie IZM.
Kā novēroja LETA, šoreiz protestētāju skaits bija krietni mazāks nekā pagājušajā reizē, kad akcija notika iepretim Ministru kabineta ēkai. Tāpat kā iepriekšējās reizēs, jauniešu šajā akcijā bija niecīgs.
Kā ziņots, Ministru kabinets decembra sākumā izskatīja IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs un to konceptuāli atbalstīja.
Patlaban IZM piedāvājums paredz, ka reformai mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt ieviestai 2021./2022.mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6.klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9.klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12.klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā.
Līdz šādam rezultātam tiktu nonākts pakāpeniski. 2019./2020.mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7.klasē, 2020./2021.mācību gadā - 7. un 8.klasē, savukārt 2021./2022.mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski - sākumā, 2020./2021.mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11.klases skolēni, bet pēc gada - visas vidusskolas posma klases.
papildināta visa ziņa
letins
krievi jeb
Inese