Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina ļaut mazākumtautību izglītības iestādēm pašām izvēlēties mācību priekšmetus, kas noteiktā apjomā un saskaņā ar pāreju uz mācībām latviešu valodā apgūstami valsts valodā un mazākumtautību valodā vai bilingvāli, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā.
Mazākumtautību skolās Latvijā pagājušajā mācību gadā mācījās gandrīz 29% skolēnu. Par to, vai vispār jābūt iespējai skolēniem iegūt izglītību valsts un pašvaldību skolās, mācoties, piemēram, krievu valodā, tiek runāts katru reizi, mainoties valdībai. Iepriekš gan minētas konkrētas lietas un noteikti termiņi, tagad plāna aprises ir izplūdušas. Tomēr jaunā valdība un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) apņēmies izstrādāt plānu pārejai uz vienotu izglītības standartu mācībām valsts valodā. Turklāt šķiet, ka šoreiz tam vairāk ir gatavas arī pašas skolas.
Daļai Latvijas vispārizglītojošajās skolās strādājošo pedagogu joprojām nav pietiekamu latviešu valodas zināšanu, pirmdien vēsta LNT Ziņas.Tajā pašā laikā skolu direktori atsakās atbrīvot no darba tos skolotājus, kuru valsts valodas zināšanas nav pietiekami augstā līmenī."Ja man jāizvēlas starp skolotāju ar labām latviešu valodas zināšanām un skolotāju, kas ir labs speciālists, es, protams, izvēlēšos labu speciālistu," paziņoja Rīgas 88.
Vairākās mazākumtautību skolās Latvijā pasniedzēji neprot valsts valodu un nespēj pienācīgā kvalitātē pildīt savus pienākumus, atsaucoties uz Tiesībsarga biroja veikto pētījumu, trešdien vēsta TV3 Ziņas.
Latvijā mazākumtautību izglītība ir neatņemama Latvijas izglītības sistēmas sastāvdaļa un Latvijā mazākumtautību skolas un mazākumtautību izglītības programmas tiks saglabātas, ceturtdien Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība).
Teju visi mazākumtautību skolu absolventi brīvi runā latviešu valodā, tādēļ izglītības sistēmā nav nepieciešams veikt nekādas izmaiņas, portālam Diena.lv pauda Saeimas deputāts Valērijs Agešins (SC). Taču nacionāli orientētie politiķi uzsver, ka ar to ir par maz un norāda, ka ideālā gadījumā dažādu tautību bērniem jau kopš bērnudārza vecuma būtu jāmācās vienā valodā.