Kritiskākie virzieni saistībā ar dzimumu līdztiesību Latvijā patlaban ir izglītība, darba un ģimenes līdzsvars

Vēl ir, uz ko tiekties

Lai gan Latvija dzimumu līdztiesības jomā pēdējos gados piedzīvo pozitīvu izaugsmi, pērn SKDS veiktā aptaujā secināts, ka ar diskrimināciju darba tirgū tieši dzimuma dēļ saskāries katrs piektais Latvijas iedzīvotājs. Arī privātajā dzīvē joprojām piedzīvojam situācijas, kas iezīmē gan tiešu, gan bieži arī neapzinātu personu diskrimināciju dzimuma dēļ. 

Patlaban 54% Latvijas iedzīvotāju ir sievietes, 46% – vīrieši. Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ieņem 18. vietu. Tikmēr Pasaules ekonomikas foruma veidotā indeksā Latvija dzimumu līdztiesības ziņā ierindojas 11. vietā pasaulē un pirmajā vietā starp Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm. Tiesa, aplēsts – lai šajā valstu grupā tiktu sasniegta patiesa dzimumu līdztiesība, būtu jāpaiet vēl 107 gadiem, norāda Providus pētniece Agnese Lāce, piebilstot, ka ideāla šai ziņā nav nekur. Secinājums – vēl ir, uz ko tiekties. Kā kritiskākie virzieni saistībā ar dzimumu līdztiesību Latvijā šobrīd iezīmējas izglītība un darba un ģimenes līdzsvars. 

Dzimumu balanss izglītībā Latvijā uz citu Eiropas valstu fona ir salīdzinoši labs, jo sievietes izglītības aktivitātēs iesaistās pat plašāk nekā vīrieši. Tajā pašā laikā vērojama dzimumu segregācija: veselības un sociālo aprūpi, pedagoģiju, humanitārās zinātnes un mākslu aizvien pārsvarā studē sievietes, un tas redzams arī darba tirgū. Pedagoģijas, veselības un sociālā darba jomās strādā tikai 5% vīriešu, savukārt zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jeb STEM nozarēs ir nodarbināti tikai 6% sieviešu. "Tas atspoguļojas arī dzimumu atalgojuma atšķirībā," saka Lāce. "Šī atšķirība Latvijā 2018. gadā vidēji bija 14,1% (Eiropā kopumā – 15,7%), savukārt atsevišķās jomās tā ir pat līdz 30%, jo sievietes nereti ieņem zemākas pozīcijas."

Vēl viens izaicinājums ir arī nevienmērīgs mājas pienākumu sadalījums starp sievietēm un vīriešiem, it īpaši ģimenēs, kurās aug bērni. Rūpes par atvasēm šādās ģimenēs galvenokārt uzņemas 85% sieviešu un 70% vīriešu, savukārt par ēst gatavošanu un citiem mājas darbiem pamatā gādā 95% sieviešu un tikai 45% vīriešu. Lāce komentē, ka tas iespaido to, kā cilvēki pavada brīvo laiku. Ģimenēs ar bērniem tikai 17% sieviešu ikdienā atrod laiku sportam, kultūras un citām atpūtas aktivitātēm ārpus mājas, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 33%.

Kampaņa aicinās diskutēt

SIF kampaņa Atvērtība ir vērtība pievērsīsies dzimumu stereotipiem izglītībā un profesijas izvēlē, darba tirgus piedāvājumam un iespējām, dzimumu atalgojuma atšķirībām, atbildībai un lomai ģimenē, t. sk. vardarbības jautājumiem. "Dažādu pienākumu, iespēju un spēju vērtēšana pēc cilvēka dzimuma ir ierobežojums un nevajadzīga barjera, ko paši sev uzliekam. Vienīgajam ierobežojumam, cilvēkam izvēloties savu karjeru un profesiju, būtu jābūt viņa paša spējām un vēlmēm," saka SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce. Viņa norāda, ka arī mūsdienās tik nepieciešamās inovācijas attīstās un rodas tad, ja sabiedrība ir atvērta citādajam un novērtē dažādības priekšrocības.