Kas ir mainījies līdz ar Covid-19 epidēmiju uzņēmējdarbībā, skatoties no informācijas tehnoloģiju jomas? Patlaban cilvēkus aizvien vairāk aicina iespēju robežās palikt mājās, strādāt attālināti. Lai gan sen esam lepojušies, ka Latvijā tehnoloģijas ir vienas no attīstītākajām, tomēr – kāda ir reālā situācija brīdī, kad patiešām tehnoloģijas kļūst par teju vienu no izšķirošajiem faktoriem, lai biznesa procesi varētu turpināt funkcionēt?
Šodienas apstākļos, lai bizness varētu stabili funkcionēt, ir svarīgi īstenot pamata biznesa vajadzības – piekļūt informācijai attālināti, spēt darboties komandā, nodrošināt komunikāciju ar klientu. Attālināta darba režīmā katrai biznesa pamatfunkciju nodrošināšanai vajadzīgi savi instrumenti. No pieredzes redzam, ka lielākā daļa mūsu klientu ir gatavi darbam attālināti, spējot gan piekļūt datiem, gan biznesa lietotnēm. Vienlaikus redzam, ka lielākie izaicinājumi uzņēmumiem šobrīd saistīti ar drošu piekļuvi sistēmām un spēju darboties komandā, izmantojot web konferenču risinājumus. Rīki šodien ir viegli pieejami un gatavi lietošanai, taču nepieciešams laiks, lai uzņēmumi tos sāktu produktīvi un pilnvērtīgi izmantot un pārkārtotu iekšējos procesus jēgpilnam rezultātam.
Kādi secinājumi, raugoties uz pirmajām nedēļām krīzes režīmā, – vai Latvijas uzņēmumu informācijas tehnoloģiju jaudas kopumā ļauj sekmīgi nodrošināt biznesa nepārtrauktību arī situācijā, kad darbinieki savus pienākumus lielākoties veic attālināti?
Skaidrs, ka šajā ziņā tomēr nebūtu īsti pareizi vērtēt vidējo statistisko rādītāju – tāpat kā nevaram runāt par ''vidējo temperatūru slimnīcā''. Kā jau minēju, uzņēmumiem šodien patiešām ir ļoti būtiski nodrošināt pamatdarbību attālināti. Piemēram, pašlaik ir vairāki uzņēmumi, kuriem palīdzam ļoti īsā laikā (pat vienas dienas laikā) ieviest risinājumus, kas nodrošina iespēju darbiniekiem pilnvērtīgi darboties no mājām – apmainīties ar failiem, ātri un kvalitatīvi sazināties ērtā un drošā veidā ar e-pasta, čata vai videokonferenču palīdzību, izmantojot datorus, portatīvos datorus vai mobilās ierīces.Esam novērojuši, ka daļa darbinieku kļūst pat produktīvāki, savukārt videokonferenču saziņa nodrošina klātesamības sajūtu, tādējādi neļaujot darbiniekiem zaudēt ierasto saikni ar kolēģiem. Svarīgi piebilst, ka konkrētie risinājumi (jeb, kā informācijas tehnoloģiju valodā saka, – rīki) ir pieejami bez maksas pat sešus mēnešus. Līdz ar to man ir pārliecība, ka konkrētie ārkārtas apstākļi galarezultātā veidos pozitīvu pieradumu un paaugstinās digitalizācijas kopējo līmeni Latvijas biznesa vidē, sekmējot kopējo Latvijas produktivitāti, par kuru jau daudzus gadus aktīvi ticis runāts mūsu konkurētspējas paaugstināšanas kontekstā pasaulē.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 2. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!