Tomēr Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris Dienai norāda - ST pieņemtu izskatīšanai arī iesniegumus latgaliski, jo galvenais esot, lai iesniegumu var saprast pēc būtības, nevis tas, kādā latviešu valodas formā tas uzrakstīts.
Jautājums par iespēju dot deputāta zvērestu latgaliski plaši apspriests žurnālā Jurista Vārds, tomēr tajā publicēto juristu viedokļi ir pretrunīgi. Cita starpā žurnāls min, ka Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments 2009. gadā atzinis - latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments būtu atzīstams par sastādītu svešvalodā. Tomēr ST jau 2007. gadā Latvijas-Krievijas robežlīguma lietas spriedumā vairākus punktus rakstījusi latgaliski, bez tulkojuma latviešu literārajā valodā.
G. Kūtris, kurš savulaik intervijā Neatkarīgajā atzinis, ka pats ir no Latgales, par šo ST praksi skaidro, ka ST parasti savos spriedumos neiekļauj citātus svešvalodās, bet, ja citētu, pievienotu tulkojumu. Tomēr uz latgaliešu valodu tas neattiecoties, jo tā pašreizējā likuma izpratnē esot latviešu valoda. Nodalīta gan ir latgaliešu rakstu valoda no latviešu literārās valodas, kurām abām arī izstrādātas oficiālās gramatikas normas. Tomēr galvenais kritērijs, lai ST pieņemtu iesniegumu izskatīšanai, esot nevis atbilstība visām latviešu literārās valodas gramatikas normām, bet gan tas, lai iesniegums būtu vispārīgākā nozīmē rakstīts latviski un saprotams pēc būtības.
«Ja mēs noraidītu visus iesniegumus, kas precīzi neatbilst literārās valodas normām, piemēram, kur ir komatu kļūdas, noraidīt nāktos ap 80%. No iestādēm parasti saņemam iesniegumus precīzā latviešu literārajā valodā, bet no privātpersonām bieži ir savādāk,» norāda ST priekšsēdētājs. Viņš gan atzīst, ka problēmas varētu rasties, ja latgaliski rakstītajā tekstā būtu minēti daudzi specifiski lokālismi, kurus vispārējas latviešu valodas zināšanas saprast neļauj. Viņš piebilst, ka ST mēdz saņemt iesniegumus, kas tīri tehniski it kā uzrakstīti latviski, bet acīmredzot izmantojot kādu mehānisko tulkošanas programmu. Šādus iesniegumus nākoties sūtīt atpakaļ, jo pēc būtības tie nav saprotami.
Jautāts par deputāta zvēresta nodošanu latgaliski, G. Kūtris modelēja situāciju, kas notiktu, ja, piemēram, dialekta atšķirības no latviešu literārās valodas izpaustos tikai šauro un plato «e» lietojumā. «Vai tādā gadījumā arī liktu deputātam zvērestu atkārtot? Domāju, ka nē,» prāto ST priekšsēdētājs.
Citāka nostāja gan ir bijušajam ST priekšsēdētājam Aivaram Endziņam, kurš uzsver, ka zvērestu nodot latgaliski noteikti nedrīkstētu. «Kas tad notiks ar citiem dialektiem? Latvijas pamatetnosi ir latvieši un līvi, kuru gan ir palicis ļoti maz. Vai deputāti saprastu, ja kolēģis zvērestu censtos nodot līvu valodā?» prāto A. Endziņš.
Tomēr par ST praksi, kura robežlīguma spriedumā iekļāvusi citātus latgaliski, A. Endziņš atzīst, ka gadījumā, ja citāti ir saprotami bez tulkojuma, tas varētu būt pieļaujams.