Konsolidācijas apmērs būs atkarīgs no vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Viņķele apliecināja, ka aprēķini rudenī būtiski neatšķiras no tiem, kas veikti pavasarī.
"Viena no indikācijām ir šā gada pavasarī veidotais budžeta rāmis [..], un Labklājības ministrijas pienesums konsolidācijā bija novērtēts divdesmit miljonu latu apmērā - tā ir apņemšanās, ko mēs jau esam deklarējuši aizdevējiem un Eiropas Komisijai, līdz ar to tas ir viens no orientējošajiem lielumiem," sacīja Viņķele.
Šādu konsolidācijas apmēru paredzēts panākt uz "kontingenta izmaiņām" pabalstu saņēmēju lokā. "Pagājušā gada prognozes liecina, ka, iespējams, uz šo pabalstu saņēmēju samazināšanās tiesas varētu veikt konsolidāciju - mazāk bezdarbnieku. Tendences ļauj domāt, ka par divdesmit miljoniem izdosies samazināt," skaidroja Viņķele.
Dati liecina, ka sarūk gan bezdarba līmenis, gan to cilvēku skaits, kas var saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Runājot par citiem iespējamiem risinājumiem, kā samazināt izdevumus, ministre uzsvēra, ka valdībai gaidāmas vairākas konceptuālas izšķiršanās, tostarp ģimenes valsts pabalsta reforma.
"Te es gribētu piebilst, ka izdevumu samazināšana šeit noteikti nav pašmērķis, bet ģimenes valsts pabalsta reformas mērķis būtu pēc iespējas efektīvāka palīdzība ģimenēm ar bērniem [..] Piemēram, strādājošiem vecākiem daudz tīkamāks šķiet vai nu atvieglojumu par apgādājamo straujāks palielinājums vai, es ceru nākotnē mēs noteikti runāsim par iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencēšanu atkarībā no bērnu skaita. Savukārt cilvēkiem, kuru ienākumi ir zem vidējā, iespējams, ir turpināma pabalsta izmaksas politika," klāstīja Viņķele.
Reformas mērķis ir piedāvāt katrai grupai efektīvāko atbalsta mehānismu, tomēr ministre atturējās minēt ienākumu līmeņus, no kādiem piemērot šīs dažādās atbalsta formas.
Savukārt jautājums par pensiju indeksāciju valdības dienas kārtībā būs 2013.gada nogalē, jo ne šogad, ne nākamgad budžetā nevarēs to īstenot, uzsvēra Viņķele.