Pēdējo aptuveni divdesmit gadu laikā dalība Eiropas Savienībā (ES) ir būtiski sekmējusi gan konkrēti mūsu valsts, gan visas Baltijas ekonomisko attīstību.
Tomēr pašreizējā reģionālā nevienlīdzība iezīmē ievērojamu plaisu starp Latvijas attīstītāko daļu – Rīgu un Pierīgu, kura jau ir sasniegusi ES vidējo labklājības līmeni, – un mūsu valsts mazāk attīstītajiem novadiem, kuros labklājības līmenis ir kā Trešās pasaules valstīs.
15 labi gadi
Pirms neatkarības atgūšanas Baltijas valstis bija ekonomiski attīstītākā PSRS daļa. Atgūstot neatkarību, pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) lieluma uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstis bija starp piecdesmito un sešdesmito vietu pasaulē. 1990. gadā pēc IKP uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 53. vietā pasaulē. PSRS sabrukuma radītā ekonomiskā krīze izraisīja ievērojamu IKP mazināšanos visās bijušajās PSRS republikās un kopumā visās padomju bloka valstīs.
Pieņemot 1990. gada Latvijas IKP par 100%, redzams, ka 1995. gadā mūsu valsts IKP bija samazinājies līdz 49,6% pret 1990. gada līmeni (Latvijas statistikas gadagrāmata 2000. Rīga, LR Centrālā statistikas pārvalde 2000., 22. lpp.).
Ne tikai Latvija, bet arī abas pārējās Baltijas valstis viszemāko reitingu pēc IKP lieluma uz vienu iedzīvotāju sasniedza 1995. gadā, kad Igaunija bija 73. vietā pasaulē, Latvija –
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 27. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00