Laiks meklēt kompromisus

Diena jau vēstīja, ka Latvijā pazīstamajam politiķim Valdim Dombrovskim jaunajā EK paredzēts amats – EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas izpildvietnieks, kuram piešķirta atbildības joma jeb, Briseles terminoloģijā sakot, "portfelis" ar nosaukumu Ekonomika cilvēku labā. Diena jau arī rakstīja par to, ka patlaban Eiropas Savienības (ES) līmenī lielāka vērība nekā iepriekš tiek pievērsta vides aizsardzībai un it īpaši klimata pārmaiņu novēršanai.

"Manuprāt, ir jādomā par vides aizsardzību un par klimata pārmaiņu novēršanu, taču tajā pašā laikā ir jādomā arī par to, kā, izvirzot ambiciozus mērķus vides aizsardzības jomā, nepadarīt visu tik dārgu, ka patērētāji vairs nevar atļauties šo dārgo produkciju un līdz ar to arī Eiropa kļūst ekonomiski nekonkurētspējīga. Es ceru, ka izdosies panāk, ka ekonomikas attīstība un vides aizsardzības stiprināšana būs savstarpēji papildinoši aspekti, nevis pretmeti," šoruden Briselē sacīja EP deputāte no Latvijas Inese Vaidere (Eiropas Tautas partijas grupa/Jaunā Vienotība), kura darbojas Ekonomikas un monetārajā komitejā, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā. 

"Es uzskatu, ka mēs varam panākt ekonomikas izaugsmes kāpumu, vienlaikus saudzējot vidi, taču tikai tad, ja uzsvaru liekam nevis uz resursus šķērdējošu, bet gan uz resursus taupošu ekonomiku," skaidroja Vaidere un turpināja: "Latvijai orientēties uz resursus taupošu ekonomiku ir īpaši svarīgi, jo mūsu valstij, objektīvi vērtējot, nav daudz dažādu dabas resursu, un, nedaudz pārspīlējot, var teikt, ka lielos daudzumos ir gandrīz tikai vienīgi kūdra un smiltis."

Vērtējot lauksaimniecības politiku un vides aizsardzību, EP deputāts no Latvijas Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/ NA Visu Latvijai!-TB/LNNK) uzsvēra, ka "jaunajā EP un arī jaunajā EK vides aizsardzības aspektam tiek pievērsta lielāka uzmanība, nekā tas bija iepriekš. Ir vērojama virzība uz to, ka vides aizsardzības aspekts var tikt aktualizēts praktiski ikvienā jomā, arī lauksaimniecībā".

Jāatgādina, ka Zīle darbojas Ekonomikas un monetārajā komitejā, Transporta un tūrisma, kā arī Budžeta komitejā. "Mans mērķis ir panākt, lai katra ES dalībvalsts pati varētu noteikt balansu starp tradicionālo lauksaimniecību un zaļo lauksaimniecību," pauda EP deputāts. 

Nevajadzētu ieviest vienotu pieeju visā ES, jo situācija Latvijas lauksaimniecībā atšķiras no situācijas, piemēram, Kipras vai Itālijas lauksaimniecībā, Baltijai un Dienvidvideiropai lauksaimniecībā ir atšķirīgas iespējas un atšķirīgi riski, "turklāt arī produkcija, kas tiek saražota Latvijas lauku saimniecībās un lauku saimniecībās, piemēram, Itālijā, ir ļoti atšķirīga", tendences raksturoja Zīle un turpināja: "Jāteic, ka lauksaimniecības produkcijas tirgus ir nežēlīgs – cenas tiek spiestas lejup, konkurence ir ļoti asa un situāciju tirgū ietekmē pat tādi neprognozējami faktori kā klimatiskie apstākļi tālos pasaules reģionos. Turklāt tagad ir jārēķinās arī ar to, ka tirgū figurē gan tradicionālās lauksaimniecības, gan zaļās lauksaimniecības produkcija. Pēc manām domām, starp tradicionālo lauksaimniecību un zaļo lauksaimniecību ir jāatrod nesāpīgs, labs kompromiss, jo, protams, vides aizsardzības jeb zaļo aspektu mēs arī nevaram ignorēt."