Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Latgalē īpaša uzmanība grants ceļiem

Grants autoceļiem Latgalē dubultās virsmas apstrāde veikta kopumā 213 kilometru garumā.

Situācija ar ceļiem un to uzturēšanu Latgalē pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies, un veiktie dubultās virsmas apstrādes projekti, uzklājot melno segumu, būtiski uzlabojuši dzīves kvalitāti cilvēkiem, kuri dzīvo blakus grants ceļiem, atzīst reģiona pašvaldību pārstāvji. 

"Kopumā Latgales reģionā dubultās virsmas apstrāde veikta 213 kilometru garumā, novēršot grants ceļu putēšanu un autovadītājiem nodrošinot komfortablāku braukšanu. Vienlaikus esam samazinājuši konkrēto autoceļu ikdienas uzturēšanas izmaksas, jo pēc dubultās virsmas apstrādes veikšanas tie vairs nav jāgreiderē," augusta sākumā Rēzeknē tiekoties ar vairāk nekā 40 pašvaldību pārstāvjiem no Latgales reģiona, uzsvēra VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors, īpaši izceļot Rēzeknes novadu, kas ir vienīgais Latvijā, kur novada un pagastu centri savienoti ar autoceļiem ar melno segumu. 

 

Aktīvi remontdarbi

Satiksmes ministrs Uldis Augulis pauda, ka šis ir gads, kad grants ceļu sakārtošanā tiks ieguldītas vēsturiski lielākās investīcijas. "Arī Latgalē šogad ir plānoti un norit nozīmīgi remontdarbi, īpaši ņemot vērā, ka panākts papildu finansējums, paredzot dubultās virsmas uzklāšanu un grants seguma atjaunošanu. Kopumā valstī jau 17 valsts vietējo autoceļu posmos ir pabeigti remontdarbi, no tiem deviņos posmos veikta dubultā virsmas apstrāde. Savukārt augustā darbi uzsākti tajos vietējo autoceļu posmos, kur plānota grants seguma atjaunošana," norādīja ministrs.

Lauku ceļus, tajā skaitā ceļus ar grants segumu, ikdienā izmanto ļoti daudz lauksaimnieku, mežsaimnieku un citu lauku uzņēmēju, pārvadājot izejvielas, saražoto produkciju un lopbarību. Tūkstošiem lauku iedzīvotāju lauku ceļus izmanto, lai dotos uz darbu, izglītības un veselības aprūpes iestādēm, saņemtu dažādus pakalpojumus, tikšanās laikā atgādināja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. "Pieejami un kvalitatīvi lauku ceļi ir viens no priekšnoteikumiem ne tikai Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības tālākai attīstībai, bet arī sociālekonomiskās aktivitātes un lauku apdzīvotības nodrošināšanai kopumā. No Lauku attīstības programmas esam novirzījuši lauku grants ceļu atjaunošanai un sakārtošanai 126,6 miljonus eiro. Par šo summu plānots sakārtot 1700 kilometru lauku grants ceļu," pauda ministrs.
Klātienē tika apsekots valsts vietējās nozīmes autoceļa Rēzekne–Ciskādi–Ružina posms no trešā līdz 11. kilometram, kuram pirms sešiem gadiem tika veikta dubultās virsmas apstrāde. Klātesošie varēja secināt, ka arī pēc šāda laika posma ceļa segums ir saglabājies labā stāvoklī, apliecinot, ka dubultās virsmas apstrāde sevi pierādījusi kā efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu nelielas noslodzes autoceļiem. Šogad, lai paildzinātu autoceļa kalpošanas laiku, ceļa segumam selektīvi uzklāta trešā kārta. Tieši Rēzeknes novadā 2008. gadā uz autoceļa Malta–Kalnata LAU realizēja pirmo dubultās virsmas projektu Latvijā. Ceļa Rēzekne–Ciskādi–Ružina turpinājumā tika demonstrēta krūmu atvašu pļaušana ceļa nodalījuma joslā, kā arī veikta dubultās virsmas apstrāde. Savukārt autoceļam Murāni–Mortišķi–Denelišķi tika veikta greiderēšana ar piekabināmo greideru.

R. Nešpors pašvaldību pārstāvjiem atgādināja: "Lai ceļu lietotāji savlaicīgi varētu plānot savus maršrutus un rēķināties ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem, LAU tehnikas vienības ir aprīkotas ar GPS iekārtām. Tiešsaistes režīmā virsmas apstrādes tehnikai un greideriem var sekot līdzi aplikācijā Waze un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājaslapas kartē."

 

Pašvaldībās cerīgs noskaņojums

Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška Dienai atzinīgi novērtēja tikšanās laikā ar LAU vadību un ministriju pārstāvjiem pārrunāto, kas ļāvis uzzināt nākamajos gados plānotos darbus autoceļu kvalitātes uzlabošanai reģionā, un tas devis cerību, ka finansējums šiem mērķiem pieaugs un līdz ar to arī situācija uzlabosies.

"Esam apmierināti arī ar ikdienas sadarbību gan ar LAU, gan LVC, un situācija uzlabojas ar katru gadu. Mums ir izveidojusies savstarpēja sapratne par dažādu jautājumu un veicamo darbu saskaņošanu – kas ir prioritāri veicamie darbi autoceļu tīklā mūsu novadā, piemēram, ņemot vērā gan skolēnu pārvadāšanas maršrutus, gan nepieciešamības konkrētās apdzīvotās vietās," pauda J. Troška.

Salīdzinot ar situāciju pirms pieciem gadiem, Rēzeknes novada izpilddirektors pauda, ka ceļu kvalitāte ir uzlabojusies. "Pirms pieciem gadiem mūsu pašvaldības teritorijā uzsāka grants ceļu dubultās virsmas apstrādi, un viennozīmīgi – situācija ir kļuvusi daudz labāka – ir daudz mazāk gan bedru, gan arī dubļu mitrajā laikā. Turklāt būtiski uzlabojusies arī dzīves kvalitāte cilvēkiem, kuri dzīvo blakus grants ceļiem, jo autoceļi vairs neput," akcentē J. Troška.

Arī Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Aleksandrs Aizbalts atzīst, ka situācija uz reģionālajiem autoceļiem uzlabojas, turklāt pašvaldību priecē, ka reģionālo ceļu sakārtošanai lielāku vērību pievērš arī valsts, ieguldot finansējumu tieši otrās šķiras reģionālo autoceļu remontiem.

Viņš atgādināja, ka pēdējos trīs gados pašvaldības rīcībā esošā finansējuma – gan valsts piešķirtā, gan pašu atvēlētā – apjoms autoceļiem nav mainījies, kas gadā kopumā ir ap 990 tūkstošiem eiro, tomēr par šo naudu, kā arī papildus ņemtiem kredītlīdzekļiem pašvaldība spējusi sakārtot ielas vairākos novada ciemos. "Būtiski iespējas ceļu sakārtošanā ietekmē ziema – ja sniega ir mazāk, kā tas bija iepriekšējā ziemā, tad mums atliek vairāk naudas, ko vasaras sezonā varam atvēlēt autoceļu remontiem," norāda A. Aizbalts.

Arī Dagdas novada pašvaldības izpilddirektors Artjoms Gekišs pauž, ka visus nepieciešamos autoceļu uzlabošanas darbus patlaban nav iespējams paveikt nepietiekamā finansējuma dēļ, kas nemainās jau vairākus gadus, taču vienlaikus izmaksas turpina pieaugt, kā dēļ iespējas faktiski samazinās. 
"Vērtējot situāciju ar autoceļiem novadā, jāatzīst, ka gribētos, lai tā būtu labāka. Ja valsts autoceļi ar grants segumu parasti ir izbraucami visa gada garumā, tad pašvaldības autoceļu tīklā šī situācija ir bēdīgāka. Finansējuma nepietiekamība uz pašvaldības ceļiem ļauj nodrošināt būtībā tikai greiderēšanu un ceļmalu zāles un krūmu izpļaušanu. Taču, piemēram, grāvju sakopšanai nereti naudas nepietiek. Diemžēl bieži nākas izvēlēties iztikt ar minimālo uzturēšanas apjomu, lielākus darbus veicot tikai vietās, kur jau veidojas avārijas situācijas," pauž Dagdas novada pārstāvis, piebilstot, ka tāpēc tikšanās laikā dzirdētā prognoze, ka arī nākamajos gados plānots finansējuma palielinājums tieši reģionāliem ceļiem, vieš cerību, ka būs iespēja īstenot ne tikai ikdienas uzturēšanas darbus, bet arī nopietnākus kapitālieguldījumus novada autoceļu uzlabošanā. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas